Augoša draudze

By Dag Heward-Mills

Mēs zinām, ka draudzes izaugsmi ir īpaši grūti sasniegt. Visi mācītāji vēlas, lai viņu draudzes pieaug. Šī grāmata ir atbilde tavai lūgšanai pēc draudzes pieauguma. Tu sapratīsi, kā daudzas dažādas lietas darbojas kopā, lai sasniegtu draudzes izaugsmi. Dārgais mācītāj, kad šīs grāmatas

• Language: Latviešu valoda
• Publisher: Dag Heward-Mills
• Release date: May 24, 2018
• ISBN: 9781683982739

Dag Heward-Mills

Bishop Dag Heward-Mills is a medical doctor by profession and the founder of the United Denominations Originating from the Lighthouse Group of Churches (UD-OLGC). The UD-OLGC comprises over three thousand churches pastored by seasoned ministers, groomed and trained in-house. Bishop Dag Heward-Mills oversees this charismatic group of denominations, which operates in over 90 different countries in Africa, Asia, Europe, the Caribbean, Australia, and North and South America. With a ministry spanning over thirty years, Dag Heward-Mills has authored several books with bestsellers including ‘The Art of Leadership’, ‘Loyalty and Disloyalty’, and ‘The Mega Church’. He is considered to be the largest publishing author in Africa, having had his books translated into over 52 languages with more than 40 million copies in print.

Book preview

1. daļa

DRAUDZES PIEAUGUMS KĀ MŪSU DEGOŠA VĒLĒŠANĀS

1. nodaļa

Draudzes pieaugums unmūsu degoša vēlēšanās

Kur nav atklāsmes...

Salamana pam. 29:18

Vai atklāsme patiešām ved uz draudzes pieaugumu?

Pirms daudziem gadiem es lasīju Dāvida Jongi Čo žurnālā par to, cik svarīgi ir iegūt vīziju vai sapni attiecībā uz draudzes pieaugumu. Toreiz es nesapratu, kāpēc vīzijas iegūšana ir tik nepieciešama draudzes pieaugumam.

Dr. Dāvids Jongi Čo, pasaulē lielākās draudzes mācītājs uun drau­dzes pieauguma koncepcijas izvirzītājs, pateica kaut ko vēl, ko es tobrīd nesapratu. Viņš teica: Tava vīzija tevi pārveidos. Tu neesi tas, kas izveido savu vīziju. Es to nesapratu.

Godīgi sakot, es uzskatīju, ka temats: Iegūt vīziju vienmēr tiek mi­nēts kā kāds standarts, kā ievads visām mācībām par vadību.

Kad es klausījos ļaudis mācām par to, cik svarīgi ir iegūt perso­nī­gu vīziju, definēt mērķus u.t.t., es joprojām nesapratu, ka tas attiecas arī uz draudzes pieaugumu. Katrs mācītājs, kurš apmeklē draudzes pie­auguma konferences, šķiet, ir pārpilns ar vīzijām un vēlēšanos sasniegt draudzes pieaugumu.

Es spriedu pie sevis: Bet visiem mācītājiem taču ir vēlēšanās, lai viņu draudzes pieaug, bet viņu draudzes joprojām nepieaug. Ja tās ir vēlēšanās un vīzijas, kas ved uz draudzes pieaugumu, tad katrai drau­dzei būtu jābūt lielai!

Tavai vīzijai ir jābūt degošai vīzijai

Gadiem ejot, esmu sapratis, ka tai vīzijai, kas tev ir, ir jābūt dego­šai. Tu vari iegūt pārdabisku vīziju par lielu draudzi. Sekla vīzija neļaus tavai draudzei pieaugt. Tavai vīzijai ir burtiski tevi jāuzsūc, tai ir jādeg tavā dvēselē. Tikai tad notiks visas lietas, ko teica Dr. Čo. Šī de­gošā vīzija tevi burtiski padarīs par megadraudzes mācītāju.

Faktiski, ja tev iztrūkst degoša vīzija par lielu draudzi, tev nekad arī nebūs reāla draudzes pieauguma.

Degoša vīzija caur inspirāciju un tevis vadīšanu ceļā uz draudzes pie­augumu ir noteicošais faktors; to nevar panākt nevienas cilvēku būtnes izmisīgi centieni.

Degoša vīzija kļūst kā neredzams dzinējspēks draudzes pieaugumam

Tas ir visai garš un mokošs process - kļūt par lielas draudzes mā­cī­tā­ju.

Degoša vīzija un sapnis ir kā neredzams dzinējspēks, kas dzen kal­potāju uzsākt ceļu no mazas draudzes mācītāja kļūt par me­ga­draudzes mācītāju.

Kādiem mācītājiem nav šī iekšējā dzinējspēka, kas ir vajadzīgs, lai tos motivētu darīt daudzas smagas un neizpildāmas lietas, bez kā nav iespējama draudzes pieauguma nodrošināšana.

Nekādi iespaidi no malas nespēj tevi padarīt par megadraudzes mācītāju

Nav nekāda ārēja padoma vai ieskata, kas spētu tevi uzlikt un sek­mī­gi virzīt tālāk pa šo grūto ceļu kļūt par megadraudzes mācītāju. Visa ārējā ietekme un iespaids izbālēs un zudīs vēl ilgi, pirms tu kļūsi par megadraudzes mācītāju. Ārējs padoms un iedrošinājums ir īslaicīgs un bezspēcīgs, lai spētu kādu Evaņģēlija kalpotāju uzlikt uz ceļa, kas ved uz draudzes pieaugumu.

Bet tu dari to, ko vīzija pie tevis ir spējusi panākt

Ir kaut kas, ko degoša vīzija un sapnis pie tevis panāk, ko nespēj pa­nākt neviena cilvēka būtne.

Iekšēja degoša vēlēšanās un sapnis padara tevi pietiekoši paze­mī­gu darīt visas lietas, kas tev jādara, lai tu sasniegtu draudzes pieau­gu­mu.

Degoša vīzija un sapnis uz lielu draudzi liks tev lūgt par draudzes pie­augumu. Bez degošas vīzijas un sapņa tu nekad pietiekoši no­piet­ni nelūgsi, lai pievērstu sev Dieva uzmanību.

Degoša vīzija un sapnis uz lielu draudzi liks tev meklēt gudrību un stratēģiju, kas ir vajadzīgas draudzes pieaugumam. Bez degošas vīzi­jas un sapņa tu nepavadīsi laiku, kas vajadzīgs, lai meklētu gudrību, kā sasniegt draudzes pieaugumu. Tu pavisam drīz būsi no­triekts zemē ar stratēģijām, ko tev mācīs draudzes pieauguma mā­cī­tā­ji. Bez degošas vīzijas visam pamatā tu sauksi, ka šīs mācības nestrādā.

Iekšēja degoša vīzija un sapnis liks tev turpināt lasīt un pārlasīt atkal no jauna vienas un tās pašas lietas, līdz kaut kas sāks darboties.

Bez degošas vīzijas un sapņa pēc lielas draudzes tev nebūs laika lasīt grāmatas, kas runā par draudzes izaugsmi.

Degoša vīzija un sapnis pēc lielas draudzes tevi vadīs uzmeklēt ļau­dis, kas tev palīdzēs iegūt draudzes pieaugumu. Tā darīs tevi pie­tie­koši pazemīgu, lai tu meklētu un iegūtu draudzību ar pareizajiem cilvēkiem, līdz viņu personīgā ietekme un svaidījums pārnāks uz tevis.

Bez degošas vīzijas un sapņa pēc lielas draudzes tu neklausīsies vēstīs, kas piedāvā ceļus uz draudzes pieaugumu. Tu kritizēsi to lietu, kas tev visvairāk ir vajadzīga, un tu par to pat smiesies.

Degoša vīzija un sapnis ir vienīgais patiesais atbalsts, kā palikt spēkā, stabilitātē un pastāvīgumā, kas ir vajadzīgi ilgajā ceļojumā draudzes pieauguma virzienā.

2. daļa

DRAUDZES PIEAUGUMS UN LAJU ĻAUDIS

2. nodaļa

Kā tu vari sasniegt lielas lietas caur laju ļaudīm

Laikos - lajs

Vēsture mums māca, ka vislielākās lietas ir sasniedzamas caur ļaudīm, kam trūkst attiecīgo spēju. Īss ieskats laju vai parastu cilvēku sasniegumos tevi iedvesmos tos pie­lie­tot, lai veicinātu savas draudzes pieaugumu.

Vārds lajs nāk no grieķu vārda laikos, kas nozīmē: bez spējām. Tālāk seko dažas vārda lajs definīcijas.

1. Lajs ir parasts cilvēks.

2. Lajs ir normāls cilvēks.

3. Lajs ir visiem zināms cilvēks.

4. Lajs ir paredzams cilvēks.

5. Lajs ir cilvēks ar paredzamu izturēšanos.

6. Lajs ir kā visi citi cilvēki.

7. Lajs ir ikdienišķs cilvēks.

8. Lajs ir vidusmēra cilvēks.

9. Lajs nav profesionālis.

10. Lajs nav eksperts.

11. Lajs nav specializējies.

12. Lajs ir cilvēks, kam nav īpašu spēju.

13. Lajs ir cilvēks, kas nav apmācīts.

14. Lajs ir cilvēks, kas nav sertificēts.

15. Lajs ir cilvēks, kas nav licencēts.

Lielie sasniegumi draudzes pasaulē

1. Laju ļaudis bija lielās Reformācijas pīlāri draudzē.

Mārtiņa Lutera Bībeles tulkojums parasto ļaužu valodā izmainīja pasauli. Tā vietā, lai būtu tikai latīņu valodā, Bībele tika padarīta pie­eja­ma parastiem cilvēkiem.

Kad parastie laju ļaudis saņēma savās rokās atklāsmes zināšanas, viņi izmainīja pasauli. Apzinoties, ka pestīšana ir pieejama visiem cil­vēkiem un tā nāk caur Dieva žēlastību, viņi cēlās kājās un radīja to, ko mēs tagad pazīstam kā Reformāciju.

2. Laju ļaudis bija Metodistu baznīcas pīlāri.

Līdz 20.gs vidum metodisms bija lielākā protestantu denominā­ci­ja ASV. Lielā Metodistu baznīca ir attīstījusies uz tās atziņas pamata, ko ieguva laju ļaudis.

Vissenākās sludināšanas tradīcijas metodistu baznīcā ietvēra laju mācītāja nozīmēšanu vadīt pielūgsmes un sludināšanas sapulces drau­džu grupā, ko sauca par Strāvu.

Laju sludinātāji devās ar kājām vai jāšus uz zirgu mugurām uz slu­dināmo vietu Strāvā pēc iepriekš saskaņotas kārtības un saga­ta­vo­šanas.

Pēc kalpotāju un mācītāju nozīmēšanas šī laju sludināšanas tradī­ci­ja turpinājās ar vietējiem metodistu sludinātājiem, kas tika nozī­mē­ti no individuālām draudzēm. Viņi tika atzīti un aicināti no tuvējām draudzēm sludināt kā kalpotāja papildinājums vai viņa iztrū­ku­ma gadījumā.

3. Laju ļaudis bija lielākās draudzes pasaulē pīlāri.

Viens no pamatprincipiem, uz kā ir celta Joido Pilnā evaņģēlija drau­dze, ir darba veikšana caur laju ļaudīm.

Joido Pilnā evaņģēlija draudze, ko dibināja Dāvids Jongi Čo un viņa sievasmāte Čo Jašila, abi Dieva asambleju mācītāji kopā ar čet­rām citām sievietēm, savu pirmo pielūgsmes kalpošanu noturēja 1958.g. 15.maijā Čo Jašilas namā.

1977.g. draudzes locekļu skaits jau bija sasniedzis 50,000; šis skait­lis dubultojās katros divos gados. 1981.g. novembrī draudzes lo­cek­ļu skaits sasniedza 200,000. Līdz šodienai tā ir lielākā draudze pasaulē un kā tāda tika atzīta laikrakstā Los Angeles Times.

2007. g. tās locekļu skaits sasniedza 830,000 ar septiņām milzī­gām svētdienas sapulcēm, kas vienlaicīgi tika tulkotas sešpadsmit valo­dās.

4. Laju ļaudis ir milzīga draudžu tīkla pīlāri, kas nāk no Nigē­ri­jas un Ganas.

Abas, Atpirkto kristiešu Dieva draudze ar tās bāzi Nigērijā un Vasar­svētku draudze ar tās vadību Ganā, ir pazīstamas ar laju ļaužu plašu pielietojumu. Abas šīs kalpošanas ir milzīgi draudžu tīkli un regulāri nodarbina laju ļaudis, tiem sludinot un apmācot draudzes.

Vasarsvētku draudzi dibināja īru misionāri, kurus kalpošanā uz Zelta krastu izsūtīja apustuliskā draudze Bredfordā, Anglijā.

Tās pieaugums ir pāri par 1,7 miljoniem locekļu. Vasarsvētku kus­tī­bai ir pāri par 13,000 draudžu septiņdesmit zemēs visos pa­sau­les kontinentos.

1952.g. Atpirkto kristiešu Dieva draudze tika nodibināta Nigērijā (dibi­nātājs Pa Josija Akindajomi).

Galvenā bīskapa un mācītāja E.A. Adžiboijes vadībā tā ir būtiski izaugusi un ieguvusi draudzes vairāk nekā 140 valstīs ar miljoniem apmeklētāju katrā sapulcē.

Patiešām, šie ir lieli panākumi, un tie ir darīti iespējami tikai caur laju ļaužu kalpošanu.

Lieli panākumi sekulārajā pasaulē

1. Caur laju ļaudīm ir radušās lielas demokrātiskas valdī­bas.

Demokrātija nozīmē dot parastiem ļaudīm iespējas rīkoties un iecelt valdības, ja viņi to vēlas.

Demokrātija ir cilvēku kopspēka vara atteikties dzīvot zem nepie­ņe­mamu apstākļu varas.

Demokrātija ir kopīga cilvēku piedalīšanās pārvaldes procesos un ietek­mēt valsti.

Demokrātija ir celta uz vienādu iespēju principa, kas doti visiem šajā kopīgumā esošajiem ļaudīm.

2. Lielajai supervarai tika dots piedzimt caur laju ļaudīm.

Amerikas revolūcija ir klasisks piemērs kopējam vai laju ļaužu kop­spēkam, kas izmainīja vēstures gaitu.

Cilvēku kopspēks ļāva piedzimt supervarai. Atnākot pēdējam gad­simtam, Amerikas revolūcija joprojām ir bijis sekmīgs eksperi­ments, kas iezīmēja pasaules pāreju, ko pārvaldīja dažas personas, uz pa­sauli, ko pārvalda ļaužu lopums.

Revolūciju būtiski ietekmēja mazas revolucionāru organizācijas, tādas kā, piemēram, Brīvības Dēli. Šīs organizācijas nepārvaldīja ba­gā­tie un ietekmīgie zemju īpašnieki, bet parasti ļaudis no vispa­ras­tā­ka­jiem sociālajiem slāņiem. Viņi sanāca kopā, lai ļaudīs iesētu revo­lū­cijas sēklas.

3. Lielā uzvara vēlēšanās nāca caur laju ļaudīm.

2008.gada maijā ASV prezidenta varu ieguva Baraks Obama, pirmais melnādainais Demokrātu nominētais prezidents ASV.

Lai gan zemes bagātākie un ietekmīgākie demokrāti bija Klintona at­balstītāji un nodrošināja viņam miljoniem dolāru. Obama vairāk nekā kāds cits prezidenta kandidāts vēsturē pielietoja ļaužu kopī­gu­ma idejas varu.

Obama savai kampaņai savāca pāri par 80 miljonu dolāru; šīs nau­das lielākā daļa tika savākta no tautas vidus, kas izdarīja mazus individuālus ziedojumus.

3. nodaļa

Kā laju ļaudis ir panākuši draudžu pieaugumu

Esmu pazīstams ar divām kalpošanām - ar pilna laika kalpo­ša­nu un laju kalpošanu. Vairums mācītāju pazīst tikai pilna laika kalpošanas dimensijas pastāvēšanu. Mans nodoms ir palī­dzēt tev atklāt svarīgo realitāti, ka tieši laju ļaudis var nodrošināt tavas draudzes augšanu.

Lajs ir persona, kas paliek savā sekulārajā darbā un tajā pašā lai­kā ir aktīvs Kunga Jēzus kalpošanā. Pilnā laika kalpotājs ir kāds, kas ir atstājis savu sekulāro darbu, lai koncentrētos uz pilna lai­ka kalpošanu.

Daudzi kalpotāji, kas ir pilna laika kalpošanā, nejūtas visai ērti, sadu­roties ar domu par laju ļaužu piedalīšanos kalpošanā. Tas ir tā­pēc, ka viņi vēlas saglabāt kalpošanu kā īpašu nodrošinājumu tikai da­žiem aicinātajiem un izredzētajiem Dieva vīriem.

Kādi pilna laika kalpotāji nevēlas atzīt realitāti, ka laju ļaudis ir spējīgi piedāvāt nefinansiālu palīdzību kalpošanā, kas ir būtiski sva­rī­gi. Pa to laiku daudzi pilna laika kalpotāji vēlas saglabāt laju ļaudis savā tuvumā tikai kā savus finansiālos atbalstītājus.

Mācītāji vēlas sajusties īpaši, kad viņi veic savus īpašos kal­po­ša­nas pienākumus. Kāpēc laju personai vajadzētu darīt to, ko es daru? viņi saka. Viņi domā: Starp citu, ja tu vari darīt to darbu, ko es daru, kas tad mani padara par īpašu? Kas mani (mācītāju) dara atšķi­rīgu, ja jau laju ļaudis var darīt tās pašas lietas, ko es daru?

Daudzi kalpotāji nav pārliecināti, ka laju ļaudis var veikt kal­po­ša­nas darbu. Man ir bijuši mācītāji, kas man prasīja: Vai viņiem būs lai­ka risināt avju vajadzības? un Vai viņi spēs tikt galā ar saviem pienākumiem? Vai viņi spēj kalpot tikpat spēcīgi kā mēs to darām?

Atbilde uz šiem jautājumiem ir ļoti vienkārša - skaļš JĀ! Esmu bijis laju kalpotājs daudzus gadus, un esmu atradis, ka tas ir bijis prak­tiski iespējams.

Es rakstu šo grāmatu, lai iepazīstinātu jūs ar alternatīvu tradi­cio­nā­lajai koncepcijai par pilna laika priesteriem, kas gaidīja uz Dieva iera­šanos templī. Laju kalpošana ir atslēga draudzes izaugsmei. Drau­dzes, kas ir piedzīvojušas fenomenālu izaugsmi, visas ir pielie­to­jušas laju ļaužu pielietošanas principu kalpošanā. Es ticu, ka šī ir atslēga, kā piepildīt Lielo aicinājumu. Nav iespējams uzvarēt pasauli ar dažiem amata priesteriem un mācītājiem. Ikvienam ir jābūt iesais­tī­tam. Daudziem ir jātiek iesaistītiem augstākā kalpošanas līmenī. Ir jānāk laju kalpošanas atmodai draudzē.

Ir tāda lieta kā laju mācītājs, t.i., mācītājs, kas kombinē sekulāro dar­bu ar kalpošanu. 90% no mācītājiem manā draudzē ir laju mācītāji.

Pilna laika mācītājiem ir jābūt nodrošinātiem savā stāvoklī, lai tie spē­tu iedrošināt laju ļaudis iesaistīties kalpošanā. Attiecībā uz kalpo­ša­nu tur nav nekā mistiska! Ir mācītāji, kas vēlas, lai kalpošana tiktu ietērpta tādā kā noslēpumā - tā, lai viņu draudzes locekļi izjustu atka­rī­bu no tiem.

Ir laiks būtiski atsvaidzināt ganīšanas un Dieva ļaužu mācīšanas dar­bu. Tas ir kaut kas, kur daudzi var iesaistīties. Kādas svētības tās ir laju ļaudīm - no jauna atklāt, ka viņi var tikt pielietoti kalpošanā! Kā­das svētības tās ir mācītājam, kad viņš atklāj, ka laju ļaužu pie­da­lī­šanās kalpošanā var likt viņa draudzei pieaugt!

Es šeit neapgalvoju, ka mums nav vajadzība pēc pilna laika kal­po­tā­jiem. Es pats esmu pilna laika kalpotājs. Patiešām, ir lielāka vaja­dzī­ba pēc pilna laika kalpotājiem, kas ir 100% iesaistīti kalpo­ša­nas dar­bā. Ir lietas, ko spēj darīt tikai pilna laika kalpotāji.

Es biju laju mācītājs

Es satiku to Kungu piecpadsmit gadu vecumā vidusskolā. No tās die­nas, kad es atdevu savu dzīvi Kristum, es kļuvu aktīvs kalpošanā. Es biju iesaistīts dvēseļu glābšanā un atgriezto uzraudzības veikšanā. Es arī iesaistījos dziedāšanā un mūzikas instrumentu spēlēšanā tam Kungam.

Manas kristīgās dzīves pirmajā fāzē es nebiju tradicionāls svētdie­nas rīta sapulču apmeklētājs. Faktiski es tikai ar grūtībām svētdienās spē­ju apmeklēt baznīcu. Mana kristīgā dzīve bija aktīva no pirm­die­nas līdz sestdienai tā, ka svētdienā es gribēju atpūsties! Pirmdienās un trešdienās man bija lūgšanu sapulces un Bībeles studijas. Otr­die­nās un ceturtdienās man bija muzikālā kalpošana. Piektdienās mums bija gavēnis un lūgšanas sapulce. Un tad sestdienās mums bija nefor­mā­lais sadraudzības laiks no 10:00 no rīta līdz 6:00 vakarā.

Būdams iesaistījies šajās aktivitātēs, es nekad neatteicos no savas sko­lošanās. Es pabeidzu savu GCE - man bija septiņi vieninieki (vieni­nieks ir augstākā atzīme Ganā). Tas bija liels sasniegums. Es ieguvu A līmeni, ar kuru arī pabeidzu savas mācības un biju viens no reta­jiem no manas skolas, kas tika uzņemts medicīnas skolā. Šajā perio­dā es jau biju pilnībā iesaistījies kalpošanā. Es sludināju! Es glā­bu dvēseles! Es apmeklēju ļaudis viņu mājās! Es sniedzu pado­mus daudziem cilvēkiem! Es gavēju un lūdzu! Tajā savas dzīves etapā es gavēju tik daudz, ka izdēdēju kā papīrs. Kāds pat man pa­jau­tā­ja: Vai tu domā, ka nonāksi debesīs, būdams tāds skelets?

Pie manis nekad nenotika tā, ka man būtu jāsaņem samaksa par kalpo­šanas darbu, kurā es biju iesaistīts. Kad man pienāca deviņ­pads­mit gadu vecums, es jau biju pilnībā iesaistījies kalpošanā. Ma­nas garīgās acis meklēja pēc virziena un lūgšanām. 1980.g. es jau biju spēcīgs sludinātājs un Rakstu Vienības draudzes līderis. Es uz­sve­ru, ka kalpošanu ir iespējams veikt blakus citiem dzīves mērķiem.

Es iestājos universitātē 1982.g. oktobrī. Man bija privilēģija stu­dēt medicīnu - vienu no visgrūtākajiem un laiku ietverošākajiem priekš­metiem. Universitātē es arī iesāku kristīgo draudzi, kas tur jopro­jām pastāv arī šodien.

Ceturtā gada laikā universitātē es nodibināju studentu draudzi un kļuvu tās mācītājs. Es tiku iepazīstināts kā mācītājs, kamēr joprojām biju tikai medicīnas students.

Šajā laikā man neviens nemaksāja, lai es veiktu kalpošanas darbu. Tāpat es ne reizes nepaņēmu akadēmisko atvaļinājumu. Tieši pretēji, es mācījos īpaši labi un ieguvu balvas medicīnas priekšmetos. Es pielietoju gudrību un upurēju savu brīvo laiku tā, ka varēju iesais­tī­ties kalpošanā, netraucējot studijas.

Upuris un gudrība

Ir divas atslēgas, kā atrasties laju kalpošanā - tas ir upuris un gudrība.

Kāds ir galvenais mācītāja uzdevums? Vai tas ir novadīt bēru un kāzu ceremonijas? Patiešām nē! Tie ir zināmi kalpotāja pienākumi, bet tie nav galvenie viņa pienākumi. Ja tava kalpošana ir tik tālu saru­kusi, ka nonākusi līdz punktam, kur tavas galvenās funkcijas ir nova­dīt laulības un apglabāt cilvēkus, tad tev vajadzīgs lasīt atkal savu Bībeli! Galvenais kalpotāja pienākums ir īstenot Lielo aicinā­ju­mu.

Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kris­tī­dami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis. Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam.

Mateja 28:19,20

Kāpēc to sauc par Lielo aicinājumu? Tāpēc, ka tā ir