Māksla būt ganam

By Dag Heward-Mills

Dāgs Hjūards-Milzs ir sarakstījis daudzas grāmatas, tostarp populāro „Uzticība un neuzticība” (Loyalty and Disloyalty). Viņš ir dibinājis konfesiju „Lighthouse Chapel International”, kurā ietilpst vairāk nekā divi tūkstoši draudžu.

Starptautiskais evaņģēlists Dāgs Hjūards-Milzs sprediķo Dziedinošā Jēzus pasākumos un konferencēs visā pasaulē. Plašāku informāciju atradīsiet tīmekļa vietnē www.daghewardmills.org.

• Language: Latviešu valoda
• Publisher: Dag Heward-Mills
• Release date: Apr 12, 2018
• ISBN: 9781641351218

Dag Heward-Mills

Bishop Dag Heward-Mills is a medical doctor by profession and the founder of the United Denominations Originating from the Lighthouse Group of Churches (UD-OLGC). The UD-OLGC comprises over three thousand churches pastored by seasoned ministers, groomed and trained in-house. Bishop Dag Heward-Mills oversees this charismatic group of denominations, which operates in over 90 different countries in Africa, Asia, Europe, the Caribbean, Australia, and North and South America. With a ministry spanning over thirty years, Dag Heward-Mills has authored several books with bestsellers including ‘The Art of Leadership’, ‘Loyalty and Disloyalty’, and ‘The Mega Church’. He is considered to be the largest publishing author in Africa, having had his books translated into over 52 languages with more than 40 million copies in print.

Book preview

Māksla 

būt ganam

Bestselleru „Uzticība un neuzticība" (Loyalty and Disloyalty) un „Pārveido savu mācītāja kalpošanu" (Transform your pastoral Ministry) autors

DĀGS HJŪARDS-MILZS

Izdevniecība „Parchment House"

Ja nav norādīts citādi, visi Bībeles citāti ir ņemti no Latvijas Bībeles biedrības 1965. gada revidētā Bībeles teksta latviešu valodā.

Fragmenti no V. Filipa Kellera (W. Phillip Keller) grāmatas A Shepherd Looks at Psalm 23 (Gans raugās 23. psalmā) Autortiesības © 1970, 2007 V. Filips Kellers

Izmantots ar „Zondervan" atļauju. WWW.ZONDERVAN.COM

Autortiesības © 2010 Dāgs Hjūards-Milzs

Šo grāmatu pirmo reizi publicēja 2010. gadā izdevniecība „Lux Verbi. BM (Pty)" 

Šo grāmatu izdevniecība „Parchment House" publicēja 2011. gadā

4. izdevums 2014. gadā

Sīkāku informāciju par Dāgu Hjūardu-Milzu atradīsiet šeit:

Dziedinošā Jēzus kampaņa (Healing Jesus Campaign)

E-pasta adrese: [e-mail]

Tīmekļa vietne: www.daghewardmills.org

Facebook: Dag Heward-Mills

Twitter: @EvangelistDag

ISBN: 978-1-64135-121-8

Veltījums

Patrikam un Džojai Brūsiem

Pateicos par lielisko darbu, ko paveicāt Ganas ziemeļos.

Visas tiesības aizsargātas saskaņā ar starptautiskajām autortiesību normām. 

Lai izmantotu vai reproducētu kādu šīs grāmatas daļu, jāsaņem izdevēja rakstiska atļauja.

Satura rādītājs

1. nodaļa: Kas liek avīm nogulties

2. nodaļa: Kādēļ avīm vajag ūdeni

3. nodaļa: Ko nozīmē būt apgāztai avij

4. nodaļa: Kādēļ avis ir jāvada

5. nodaļa: Kādēļ avīm vajag zāļainas ganības

6. nodaļa: Kādēļ avīm jāstaigā ielejās

7. nodaļa: Ko nozīmē neapmierinātas avis

8. nodaļa: Kādēļ avij vajag gana vēzdu

9. nodaļa: Kādēļ avij vajag gana zizli

10. nodaļa: Ko nozīmē avij klāt galdu ienaidnieku klātbūtnē

11. nodaļa: Kādēļ avis ir jāsvaida ar eļļu

12. nodaļa: Kādēļ avij vajag, lai gana kauss būtu piepildīts pilns

13. nodaļa: Kādēļ avīm ir jādzīvo gana namā

14. nodaļa: Ko nozīmē, ka avīm nav gana

15. nodaļa: Ganu slimības, kas ir avju slimības

16. nodaļa: Kādēļ avis saslimst

2. daļa: GANS

17. nodaļa: Gana trīs mērķi

18. nodaļa: Kā atpazīt ganus, kuri neieiet pa durvīm

19. nodaļa: Gana uzdevumi: būt labam un maigam

20. nodaļa: Gana uzdevumi: virzīt un vadīt

21. nodaļa: Gana uzdevumi: uzraudzīt avis

22. nodaļa: Sargājošais gans Jahve

23. nodaļa: Gana uzdevumi: barot

24. nodaļa: Gana uzdevumi: atspirdzināt un dziedināt

25. nodaļa: Mācītāji-vampīri

26. nodaļa: Jahves gana iemaņas

27. nodaļa: Trīsdesmit pieci padomi, kā kļūt par labu ganu

28. nodaļa: Kā izveidot dažādas attiecības ar avīm

29. nodaļa: Ganu-algotņu divpadsmit īpašības

30. nodaļa: Deviņi mācītāju-algotņu veidi

31. nodaļa: Vilšanos izraisījušie gani

32. nodaļa: Gana attīstības divdesmit divas stadijas

33. nodaļa: Kā garīgais dēls pārtop par ganu

34. nodaļa: Gana attīstības galvenās jomas

35. nodaļa: Kā jauns cilvēks var kļūt par ganu

3. daļa: GANA SIRDS

36. nodaļa: Sirds kā jūsu kalpošanas centrs

37. nodaļa: Kā varat izprast garīgo sirdi, salīdzinot to ar cilvēka sirdi

38. nodaļa: Kādēļ gana sirds ir svarīga

39. nodaļa: Veidojiet savu sirdi!

40. nodaļa: Izvairieties no nepiekāpīgas sirds!

41. nodaļa: Veidojiet veselīgu sirdi!

42. nodaļa: Izdziedējiet sirds slimības!

43. nodaļa: Veidojiet mudinošu sirdi!

44. nodaļa: Neveidojiet negatīvu sirdi!

45.nodaļa: Veidojiet domīgu sirdi!

46. nodaļa: Cīnieties pret nelokāmām sirdīm!

47. nodaļa: Veidojiet optimistisku sirdi!

4. daļa: KALPOŠANAS REALITĀTES

48. nodaļa: Kā varat paplašināt savas kalpošanas apmērus

49. nodaļa: Gans ir spīdeklis

50. nodaļa: Kādēļ daži cilvēki ir lielāki spīdekļi

51. nodaļa: Kā varat kļūt par lielāku spīdekli

52. nodaļa: Kalpošanas garīgās saites

53. nodaļa: Kalpošanas klupšanas akmeņi

54. nodaļa: Kavēšanās novēršana ļaunajā dienā

55. nodaļa: Piecpadsmit ļaunumi, kas rodas no kavēšanās

56. nodaļa: Kavēšanās astoņi cēloņi

57. nodaļa: Kāda ir kalpošana, ja Dievs jums nepalīdz

58. nodaļa: Kas notiek, kad Dievs jūs paaugstina

Piezīmes

1. nodaļa

Kas liek avīm nogulties

Nāciet, pielūgsim un zemosimies, locīsim ceļus Tā Kunga, sava Radītāja, priekšā!

Jo Viņš ir mūsu Dievs, un MĒS ESAM VIŅA TAUTA, VIŅA AVIS, KO VIŅA ROKA GANA... 

Psalmi 95:6–7

Dieva Vārdā Viņa cilvēki ir saukti par avīm. Jēzus mūs raksturoja kā „avis bez gana. Lai efektīvi vadītu avis, ir svarīgi izprast aitu dzīvi un uzvedību. Jums sevi ir jāuzlūko kā avi attiecībā pret Dievu un savu mācītāju. Lai labāk izprastu savas draudzes locekļus, arī viņi jums ir jāuzlūko kā avis. 23. psalmā mēs redzam, kā Dāvids apraksta avju dzīvi, pamatojoties uz savu gana pieredzi. Šis krāšņais „avju dzīves apraksts nāk no pieredzējuša israēļu gana mutes, kurš pats sevi ataino kā Dieva avi. 

Tas Kungs ir mans gans, man netrūks nenieka. 

Viņš man liek ganīties zāļainās ganībās. Viņš mani vada pie skaidra ūdens. Viņš atspirdzina manu dvēseli un ved mani pa taisnības ceļiem Sava Vārda dēļ. 

Jebšu es arī staigāju tumšā ielejā, taču ļaunuma nebīstos, jo Tu esi pie manis, Tava gana vēzda un Tavs gana zizlis mani iepriecina. 

Tu klāj man galdu, maniem ienaidniekiem redzot, Tu svaidi ar eļļu manu galvu, mans kauss ir piepildīts pilns līdz malai. 

Tiešām, labums un žēlastība mani pavadīs visu manu mūžu, un es palikšu Tā Kunga namā vienumēr. 

Psalmi 23:1–6

Ar lielu interesi es atklāju daudzas līdzīgas paralēles aitu dzīvē, ko man atklāja mūsdienu gans V. Filips Kellers (W. Phillip Keller), kurš astoņus gadus Britu Kolumbijā audzēja aitas. Viņam bija moderna praktiska pieredze aitu ganīšanā, un tā apbrīnojamā veidā apstiprina 23. psalma atklāsmes. 

Tas Kungs ir mans gans, man netrūks nenieka. VIŅŠ MAN LIEK GANĪTIES zāļainās ganībās. Viņš mani vada pie skaidra ūdens.

Psalmi 23:1–2

Aitas noguļas tikai noteiktos apstākļos. Jums ir jāspēj panākt, lai avis jūsu draudzē nogultos un paliktu ar jums. Jums ir jānomierina pārbijušās avis un jāveido saime ap sevi. Pamatojoties uz savu gana pieredzi, Filips Kellers mums stāsta, kas liek aitām nogulties. Visi četri tālāk minētie punkti atklāj, kādēļ daži cilvēki nespēj palikt draudzē. Spriedze attiecībās ar citiem draudzes locekļiem, bailes, dēmonu uzbrukumi un slikta barība no kanceles — tie visi ir iemesli, kādēļ avis nenostabilizējas draudzēs. Filips Kellers saka: 

1. Aitas noguļas, kad tās nebaidās: Būdamas biklas, tās atsakās nogulties, kamēr no kaut kā baidās. Aitas ir tik biklas un viegli krīt panikā, ka pat pēkšņi no krūmiem izskrējušais zaķis var likt visam ganāmpulkam panikā bēgt. Kad viena izbiedēta aita sāk skriet, tai pievienosies desmitiem citu, kuras skries paniskās bailēs, pat nemēģinot noskaidrot, kas īsti tās ir izbiedējis.

2. Aitas noguļas, kad tām nav savstarpējo nesaskaņu: Ganāmpulka sociālās struktūras dēļ aitas nenogulsies, ja starp tām pastāv kaut kāda spriedze.

3. Aitas noguļas, ja tās nenomoka mušas vai parazīti: Ja mušas vai parazīti nomoka aitas, tās nenogulsies. Aitas var atslābt tikai tad, kad ir brīvas no visiem šiem kaitēkļiem.

4. Aitas noguļas, kad tās nav izsalkušas: Aitas nenogulsies, kamēr tās jūt vajadzību meklēt barību. Tām ir jābūt brīvām no izsalkuma sajūtas. Lai aitas būtu mierīgas, tām ir jābūt brīvām no bailēm, spriedzes, sliktām sajūtām un izsalkuma.¹

2. nodaļa

Kādēļ avīm vajag ūdeni

Tas Kungs ir mans gans, man netrūks nenieka. Viņš man liek ganīties zāļainās ganībās. VIŅŠ MANI VADA PIE SKAIDRA ŪDENS.

Psalmi 23:1–2

Mūsdienu gans Filips Kellers apraksta savu pieredzi aitkopībā un stāsta, ka aitām vajag daudz ūdens. Viņš ievēroja, ka tad, kad avis nesaņem nepieciešamo Gara ūdeni, tās to meklē dažādās nepareizās vietās. Tas mums māca, ka ikvienam avju ganam ir jākalpo un avīm jānodrošina Svētā Gara ūdens. Mācītājiem ir jābūt apgarotiem un efektīvi jākalpo ar Svētā Gara svētību. Ja no kanceles nenotiek svētīta sludināšana, draudzes locekļi meklē risinājumus okultismā un burvestībās.

Filips Kellers saka:

Gluži kā fiziskajam ķermenim ir vajadzīgs ūdens, arī Rakstos ir skaidri norādīts, ka cilvēka dvēselei vajag mūžīgā Dieva Gara ūdeni. Kad aitām slāpst, tās kļūst nemierīgas un dodas meklēt ūdeni. Ja aitas neaizved pie labas kvalitātes ūdens, tās bieži dzers no netīrām bedrēm, no kurienes to organismā iekļūs parazīti, piemēram, nematodes, aknu fasciolas un citi infekciju izraisītāji.

Tas man ļoti atgādina reizi, kad redzēju aitu baru, ko veda uz brīnišķīgu kalnu avotu. Kūstošais sniegs tecēja skaidrā, dzidrā un kristāltīrā straumē gar skaistiem kokiem. Taču pa ceļam vairākas spītīgas avis ar jēriem apstājās, lai dzertu no mazām, netīrām, dubļainām ceļmalas peļķēm. Ūdens peļķēs bija netīrs un piesārņots ne tikai ar garāmejošo aitu sanestajiem dubļiem, bet arī ar pa šo ceļu gājušo iepriekšējo baru mēsliem un urīnu. Taču spītīgās aitas tik un tā bija pārliecinātas, ka tas ir vislabākais pieejamais dzēriens. 

Ūdens bija netīrs un dzeršanai nepiemērots. Turklāt bija skaidrs, ka ūdenī mīt nematodes un aknu fasciolas, kuru dēļ aitas būs pilnas ar postošiem iekšējiem parazītiem un slimību izraisītājiem.

Aitām ir trīs galvenie ūdens avoti: avoti un strauti, zāles rasa un akas. Aitas ķermenis vidēji sastāv aptuveni no 70 procentiem ūdens. Ūdens tiek izmantots normālas vielmaiņas uzturēšanai ķermenī, un tas ir atrodams ikvienā šūnā, kur tas rūpējas par šūnu struktūru. Ūdens arī palīdz nodrošināt dzīvībai svarīgās funkcijas. 

Tādējādi no ūdens ir atkarīga aitu dzīvotspēja, stiprums un enerģija.²

3. nodaļa

Ko nozīmē būt apgāztai avij

Kāpēc tu esi tik izmisusi, mana dvēsele, un tik nemiera pilna manī? Ceri uz Dievu! 

Psalmi 42:12

Mūsdienu gans arī apraksta savu pieredzi aitkopībā un stāsta, ko nozīmē būt apgāztai aitai. Interesanti uzzināt, kā jebkura aita var kļūt bezpalīdzīga un nespēt pati nostāties uz kājām. Līdzība starp īstām aitām un īstiem cilvēkiem ir visnotaļ uzkrītoša. 

Filips Kellers dalās ar savu pieredzi kā aitu īpašnieks, kuram ir darīšana ar īstām aitām. Viņš saka: 

‘Cast’ vai ‘cast down’ (nogāzt) ir sens angļu ganu apzīmējums aitai, kas ir apgāzusies uz muguras un pati nespēj piecelties kājās. Apgāzta aita ir ļoti nožēlojams skats. Guļot uz muguras ar kājām gaisā, tā mežonīgi spārdās, nesekmīgi mēģinot nostāties uz kājām. Dažreiz apgāzušās aitas blēj, saucot pēc palīdzības, taču parasti tās guļ un izbijušās spārdās. 

Ja īpašnieks neatnāks pietiekami ātri, aita aizies bojā. Tas ir vēl viens iemesls, kādēļ ir tik svarīgi, lai rūpīgais aitu gans katru dienu pārraudzītu savu ganāmpulku un pārbaudītu, vai nevienas aitas netrūkst un vai tās visas spēj nostāties uz savām kājām. Ja trūkst viena vai divas aitas, bieži gana pirmā doma ir: „Kāda no manām aitām kaut kur ir apgāzusies. Man viņa ir jāatrod un jānostāda uz kājām."

Ne tikai gans vērīgi raugās, lai atrastu apgāzušos aitu — to dara arī plēsēji. Klijāni, maitu lijas, suņi, koijoti un pumas zina, ka apgāzusies aita ir viegls upuris, un tās nāve ir tuvu.

Saimniekam nopietnas problēmas rada fakts, ka jebkura apgāzusies aita ir bezpalīdzīga, tuvu nāvei un neaizsargāta pret uzbrukumu. Viņš pastāvīgi rūpējas un uzrauga savu ganāmpulku arī tādēļ, ka pat lielākā, resnākā, spēcīgākā un dažkārt veselīgākā aita var apgāzties un aiziet bojā. Patiesībā bieži apgāžas tieši resnas aitas. 

Tas mēdz notikt šādi: Smaga, resna aita vai aita ar garu vilnu ērti apguļas kādā mazā bedrē vai zemes iedobumā. Izstiepjoties vai atslābinoties, tā var nedaudz pavelties uz sāna. Pēkšņi tās ķermeņa smaguma centrs mainās, un aita apveļas uz muguras tā, ka nagi vairs neskar zemi. Aitu var krist panikā un sākt spārdīties. Bieži tas visu padara tikai ļaunāku. Aita vēl vairāk apveļas uz muguras. Nu tā vairs nevar nostāties uz kājām. 

Kamēr aita guļ un mokās, tās priekškuņģī sāk uzkrāties gāzes. Gāzēm izplešoties, tās traucē asinīm ieplūst ekstremitātēs, sevišķi kājās. Ļoti karstā un saulainā laikā apgāzusies aita var aiziet bojā dažu stundu laikā. Vēsā, mākoņainā un lietainā laikā tā var šādā stāvoklī izdzīvot vairākas dienas. 

Aitu gans var pavadīt vairākas stundas, meklējot vienu pazudušo aitu. Visbiežāk viņš to ieraudzīs jau pa gabalu, bezpalīdzīgi guļam uz muguras. Viņš skriešus metīsies pie aitas, jo katra minūte ir izšķiroša. Aitu gana sirdī mijas bailes un līksmība: bailes, ka varētu nepaspēt, līksmība, ka aita ir vispār atrasta.

Tiklīdz gans ir nokļuvis pie guļošās avs, viņš to mēģina pacelt. Viņš maigi apgāž aitu uz sāna. Tādējādi tiek izlīdzināts gāzu spiediens priekškuņģī. Ja aita ilgi bija gulējusi kājām gaisā, ganam nāksies to uzcelt uz kājām. Pēc tam, jāteniski turot aitu vertikāli, gans masē dzīvnieka ekstremitātes, lai tajās atjaunotu asinsriti. Bieži tas prasa laiku. Kad aita atkal spēj staigāt, tā bieži paklūp, grīļojas un atkal nogāžas.

Palēnām aita atgūst līdzsvaru. Tā sāk staigāt stabilāk un drošāk. Drīz vien tā aizskrien pie pārējām aitām, atbrīvota no bailēm un satraukuma, saņēmusi jaunu iespēju dzīvot tālāk. Aitas apgāžas dažādu iemeslu dēļ.

1. Ļoti bieži apgāžas aitas, kas noguļas ērtos, mīkstos, ieapaļos iedobumos uz zemes. Šādā situācijā ļoti vienkārši var apgāzties uz muguras.

Kristīgajā dzīvē ir ļoti bīstami vienmēr meklēt ērto vietu, omulīgo stūri, parocīgo stāvokli, kurā nav nekādu grūtību, nav jābūt izturīgam, nav nepieciešama nekāda pašdisciplīna.

2. Aitas apgāšanos var izraisīt pārāk garā vilna. Bieži aita var apgāzties, kad tās vilna kļūst pārāk gara un tajā ir pārāk daudz sakrājušos netīrumu, mēslu, dadžu un citu gružu — aitu burtiski norauj zemē pašas vilna.

Ar „vilnu" Rakstos tiek apzīmēta kristieša vecā, egoistiskā dzīve. Tā ir iekšējās attieksmes ārējā izpausme, mūsu vēlmju, cerību un gaidu apliecinājums. Tā ir mūsu dzīves joma, kurā mēs pastāvīgi saskaramies ar apkārtējo pasauli. Tieši tur mēs atklājam, kā uzkrātās lietas, manta un pasaulīgās idejas ir kā svara bumbas, kas velk un spiež mūs zemē. 

Zīmīgi, ka nevienam virspriesterim netika ļauts valkāt vilnas apģērbu, ieejot vissvētākajā vietā. Tā demonstrēja patību, lepnību un personīgo gaumi — Dievs to nepacieš.

Kad aita ir apgāzusies uz muguras pārāk garas un smagas vilnas dēļ, ganam problēma ir ātri jāatrisina. Viņš nocirps avs vilnu un novērsīs dzīvnieka bojāejas risku. Tas nav patīkams process. Aitām nebūt nepatīk vilnas cirpšana. Tas ir grūts darbs arī ganam, taču tas ir jāizdara.

3. Aita var apgāzties, ja tā ir pārāk resna. Labi zināms, ka pārāk resnās aitas nav ne veselīgākās, ne auglīgākās. Tieši visresnākās aitas apgāžas visbiežāk. To svars krietni apgrūtina iespēju būt kustīgām un veiklām. Kad ganam rodas aizdomas, ka viņa aitas sāk gāzties, jo ir pārāk resnas, viņš meklē tālredzīgus risinājumus šai problēmai. Viņš stingrāk kontrolē aitu uzturu: tās saņem mazāk graudu, un viņu vispārīgais stāvoklis tiek rūpīgāk novērots. Gana mērķis ir panākt, lai viņa aitas būtu spēcīgas, stabilas un enerģiskas, nevis resnas, slābanas un vājas.³ 

4. nodaļa

Kādēļ avis ir jāvada 

Tas Kungs ir mans gans, man netrūks nenieka. Viņš man liek ganīties zāļainās ganībās. Viņš mani vada pie skaidra ūdens.

Viņš atspirdzina manu dvēseli UN VED MANI pa taisnības ceļiem Sava Vārda dēļ.

Psalmi 23:1–3

Bez vadības draudzes locekļi noklīstu, un viņu dzīve tiktu iznīcināta. Daudzu cilvēku dzīvē ir iestrādāti pašiznīcināšanās mehānismi. Mūsdienu gans atklāj, kādēļ aitas ir jāvada. Viņš stāsta, ka aitas noklīst un iznīcina sevi ar negatīvu pašiznīcināšanās uzvedības mehānismu, ja tās atstāj patvaļā. 

Viņš ar mums dalās zināšanās:

Daudzi cilvēki maldīgi uzskata, ka aitas „var iedzīvoties jebkurā vietā." Patiesībā ir pilnīgi pretēji. Neviens cits mājlops neprasa tik rūpīgu kopšanu un precīzu vadību