Dvēsele runā

By Julia Cannon

Katra sāpe, diskomforts un simptoms ir process jūsu ķermenī, kas sniedz jums svarīgu vēstījumu savā unikālajā valodā. Vienīgā problēma ir tā, ka mums nav tulkošanas rokasgrāmatas šai valodai. - Līdz šim! Mēs esam kas daudz varenāks par mūsu fiziskās daļas kopumu. Mēs esam garīgas būtnes, kas mīt fiziskā ķermenī. Mēs ienācām šajā dimensijā, lai gūtu pieredzi un augtu. Mēs pastāvīgi saņemam norādījumus un atbalstu no citām mūsu daļām, lai šo pieredzi gūtu. Ir ļoti viegli aizmirst, kas un kādi mēs patiesībā esam un kāpēc mēs šeit ieradāmies. Mūsu Augstākie Es pastāvīgi sazinās ar mums, lai palīdzētu noturēties uz ceļa, ko esam izvēlējušies savai izaugsmei. Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā piesaistīt mūsu uzmanību, ir caur sāpēm, tāpēc mēs to izmantojam. Kad mēs iemācāmies sazināties tieši ar šīm ķermeņa daļām, tad fiziskie ziņojumi vairs nav nepieciešami.

Šajā grāmatā jūs atklāsiet, ko nozīmē vēstījumi dažādās ķermeņa daļās un kā jūs varat labot jebkuru situāciju, izprotot vēstījumu, kas tiek nodots, un atbilstoši rīkojoties saskaņā ar šo vēstījumu. Šī ir slepena valoda, kas tagad tiek atklāta. Tas vairs nav noslēpums. Atklājiet paši, ko JŪS cenšaties SEV pateikt.

Ko tavs ķermenis tev stāsta?
Ko mums stāsta sāpes?
Kāpēc mēs sevi padaram slimu?

• Language: Latviešu valoda
• Publisher: Ozark Mountain Publishing, Inc.
• Release date: Dec 14, 2023
• ISBN: 9798215176795

Julia Cannon

Julia Cannon was born in Hutchinson, Kansas to Johnny and Dolores Cannon. Johnny was a career Navy man, so they moved frequently and she had the advantage of an open-minded up-bringing. She was raised with the understanding that psychic phenomenon and metaphysics were common place and she was always exploring new avenues of growth.Julia Cannon became a registered nurse and worked in Intensive Care and Home Health for the duration of her 20+ year career. She then decided to explore other aspects of the healing profession and has trained in Reconnective Healing and Dolores Cannon’s QHHT.Her energy healing has taken on its own dimension and has formed into something she calls “Lightcasting.” Intuitive lights come from the hands to direct energy where it is needed to balance any deficiencies in the body. This balancing may be happening on the physical, mental and/or spiritual level. While she is working in someone’s field, she gets intuitive messages/impressions of what is happening and what is needed to help the person bring about their healing.When Julia Cannon does remote energy work, she is taken intuitively inside the body to see what the condition looks like and then she is given methods to correct the situations. This has been a spontaneous development that continues to amaze her in its applications.Because of her nursing background, Julia Cannon brings a soothing mix of compassion, human body understanding and intuition to her work.

Book preview

Lasot šo grāmatu, jūs varēsiet nojaust, ka mēs esam daudz kas vairāk nekā cilvēka ķermenis ar miesu un asinīm, ko paši nesam uz šīs zemes. Mūsu ķermeņi ir kā lieliskas mašīnas, kurās esam nolēmuši iemitināt sevi uz kādu laiku. Tos esam izvēlējušies šai pieredzei, ko saucam par savu Dzīvi. Šīs mašīnas ir radītas tā, lai tās darbotos nevainojami, bez sāpēm vai slimībām, un tās var izārstēties pašas no jebkādiem veselības izaicinājumiem, ja mēs paši tajā neiejaucamies. Tātad, ja mēs esam radīti tā, lai nekad nebūtu slimi, kāpēc ir tik daudz slimību un veselības izaicinājumu? Kāpēc tik daudzi no mums pastāvīgi izjūt sāpes un diskomfortu? Vai tas varētu būt kas vairāk nekā mēs to saredzam? Mēs tikai tagad sākam apzināties savu patieso lomu šajos ķermeņos uz šīs planētas. Varētu būt arī tā, ka jūs nepiekritīsiet manam domu virzienam, jo jums pilnībā nav arī jāpiekrīt man, lai saprastu, ko es centīšos šeit pateikt. Katram ir tiesības uz savu patiesību un izpratni par šo. Bet es jūs iedrošinu izlasīt šo informāciju un tikai tad varēsiet izlemt, vai jums tā liksies patiesa.

Šī informācija, ar ko šeit dalīšos, ir balstīta uz manas mātes Doloresas Kanonas (Dolores Cannon) darbu ar viņas neskaitāmajiem klientiem, ar kuriem viņa ir strādājusi savas karjeras laikā vairāk nekā 40 gadus, kā arī uz manām intuitīvajām atziņām un norādījumiem, kas gūti, strādājot kopā ar viņu. Kad jūs izprotat ķermeņa valodu, katrs cilvēks kļūst caurskatāms. Mēs burtiski nēsājam savas problēmas kā uzlocītas piedurknes. Un viss, ko es ar šo domāju, būs šīs grāmatas turpinājumā.

Jau vairākus gadus esmu intuitīvi vadīta rakstīt šo grāmatu, taču nelabprāt to darīju dažādu iemeslu dēļ. Viens no iemesliem, kas mani atturēja rakstīt, bija visas jau iepriekš izdotās brīnišķīgās grāmatas par šo pašu tēmu. Šis viss likās diezgan biedējoši. Šis koncepts nav jauns. Luīze Heja (Louise Hay) bija viena no pirmajām, kas parādīja, kā ķermenis mums visu laiku sniedz ziņojumus, un, ja mēs tos saprastu, mēs varētu gūt lielisku izpratni par mūsu dzīves izaicinājumiem. Viņai ir bijusi fantastiska karjera, rādot cilvēkiem, kā viņi var dziedināt sevi, izprotot šos ziņojumus. Un pēc tam, sacīt sev apgalvojumus, lai rastu līdzsvaru katrā situācijā. Kāds man arī ieteica autori Aneti Nūntilu (Annette Noontil), kas sarakstījusi: Ķermenis ir dvēseles barometrs (The Body is the Barometer of the Soul) un Innas Segalas (Inna Segal) grāmatu Ķermeņa slepenā valoda (The Secret Language of the Body). Kā jau teicu, tas nav jauns koncepts. Un tagad jūs varat noprast, kāpēc es nevēlējos publicēt vēl vienu grāmatu par šo tēmu šajā informācijas laukā. Bet es tiku neatlaidīgi vadīta un tā tas arī ļoti uzstājīgi turpinājās.

Kad es pajautāju, ko šī grāmata piedāvās, ko citas nepiedāvā, man noteica, ka šis ir process, kurā mēs paši komunicējam ar sevi, lai izprastu, kur atrodamies savā attīstībā un misijas izpildē uz šīs planētas. Mums ir tik daudz veselības izaicinājumu, slimību un diskomforta, jo mēs neieklausāmies un neizprotam vēstījumus, ko sniedz mūsu ķermenis. Ir arī process, kurā mēs saprotam šos ziņojumus un rīkojamies saskaņā ar tiem. Kad mēs pilnībā iesaistāmies šajā procesā, mēs veicam savu pašdziedināšanu, kā arī tālāku attīstību un izpratni par to, kas mēs patiesībā esam. Tāpēc viens no vēstījumiem, ko jūs atkal un atkal dzirdēsit no manis, ir tas, ka mums ir jāiesaistās šajā procesā. Šī nav tikai izzinoša literatūras grāmata, kurā ātri ieskatīties, lai saņemtu atbildes. Šeit ir nodaļas, kas arī parāda, ka dažādām ķermeņa daļām ir tendence attēlot viena veida informāciju. Bet tas ir, lai jūs izprastu, kā darbojas process un lai jūs, tajā iesaistoties, radītu savu izpratni un pašdziedināšanu. Man ir sacīts, ka ir ļoti svarīgi, lai mēs pārstātu meklēt atbildes ārpus sevis. Pārtrauciet meklēt kaut ko vai kādu, kas jūs salabotu. Visas atbildes ir mūsos pašos, un es jums pierādīšu, cik patiess ir šis apgalvojums. Es jums arī pastāstīšu, kā izveidot savienojumu ar katru ķermeņa daļu, lai skaidri dzirdētu šos ziņojumus un kā tos interpretēt.

Mēs visi esam lielas un spēcīgas būtnes. Mana misija ir palīdzēt mums visiem šo atcerēties.

Vēl viena no lietām, kas mani atturēja, ir doma, ka mana māte ir strādājusi pie šī un apkopojusi informāciju tik ilgus gadus. Man bija vainas sajūta, ka esmu tā vienkārši saņēmusi informāciju, lai rakstītu šo grāmatu. Tas bija milzīgs atklājums, kad viņa atrada modeli, kas atkal un atkal parādīja viņas klientiem par dažādu slimību un diskomfortu nozīmi. Man arī šķita, ka es jutīšos parādā, iegūstot informāciju tādā veidā, kā es to daru. Tagad es saprotu, ka viss ir pavisam savādāk un šīs domas nāk no enerģētiski veca uztveres modeļa. Laikam ritot ļoti lielā ātrumā un mums, vienlaikus šķērsojot vairākas dimensijas, būtu grūti panākt, lai es paveiktu kaut ko tādu, kas prasa tik daudz darba un pacietības. Tad kad viņa atgriezās mājās un stāstīja par dažādiem scenārijiem, kas bija viņas klientiem un kādas bija indikācijas, man šķita ļoti aizraujoši uzzināt, kas notiek ar cilvēku, ja viņš jums neko nestāstītu, izņemot par viņa sāpēm un veselības izaicinājumiem vai simptomiem. Bija vajadzīgi vairāki gadi, lai es šos vārdus apkopotu uz papīra, bet tagad es beidzot esmu pati pieņēmusi savu vietu šajā ceļā. Daudzi varētu brīnīties, kāpēc cilvēks nevēlas darīt to, ko viņš apzinās, ka ir vadīts darīt. Kā jūs nopratīsiet, izlasot šo grāmatu, es varu būt diezgan stūrgalvīga un man nepatīk, ja man saka, kas ir jādara (man ir grūti to atzīt, bet tā ir taisnība!). Pat, ja tas ir no paša augstākā no visiem augstākajiem, es droši vien ietiepšos, ja jutīšu, ka mani spiež darīt vai tā nav mana ideja, vai mana apzināta izvēle. Redziet, pat apzinoties savu attīstības ceļu, jūs joprojām varat turēties tam pretī.

Es ceru, ka lasīsiet šo grāmatu ar atvērtu sirdi un ļausiet patiesībai atnākt pie jums. Izprotot šos saistītos procesus, jūs redzēsiet, cik liels un spēcīgs jūs esat kā savas realitātes radītājs. Es vēlētos, lai katrs no jums to saredzētu, cik viegli var rast sev pilnīgu dziedināšanu.

1. nodaļa

Ziņojumi

Ir pagājis ilgs laiks šī darba gatavošanā. Un, ja kaut kas nāk no jūsu dzīves un tas ir kā iesakņojies visā, ko esat darījis, tad droši var apgalvot, ka tas ir rezultāts no jūsu paša dzīves pieredzes. Es biju Jūras kara flotes bērnelis (no angļu valodas Navy Brat- militārs termins, kas apzīmē bērnu, kurš uzaudzis ģimenē, kas strādā miltārajā vidē). Mēs pārcēlāmies apmēram reizi divos gados, jo mans tēvs tika nosūtīts uz dažādām vietām, lai pildītu savus darba pienākumus.

Lai gan mēs uzaugām ar baptistu ticības vērtībām un katru svētdienu gājām uz baznīcu, mēs tikām audzināti ar atvērtu domāšanu un prasmi uzdot jautājumus. Manuprāt, mani vienmēr ir interesējušas neredzētas un neparastas lietas. Lielāko daļu savas dzīves esmu audzināta ar šo atvērto domāšanas veidu, tāpēc man tas nebija nekas neparasts. Mēs vienmēr lūkojāmies pēc jauniem apvāršņiem, un tā tas arī ir vēl šodien.

Es gan tā īsti neatceros, kad sāku saņemt sadzirdamus ziņojumus. Tas notika ļoti pakāpeniski un smalkās sajūtās. Tas sākās kā nojausmas. Es atceros, ka dažas reizes, kad braucu pie stūres, es apdomāju kādu jautājumu vai situāciju un dzirdēju kliedzienu no savas automašīnas aizmugurējā sēdekļa. Atceros, ka toreiz es pilnībā pagriezos, it kā sagaidot kādu tur ieraudzīt. Neviena tur nebija. Otrreiz, kad tas notika, es sāku tam jau pievērst uzmanību. Es sapratu, ka tas ir kāds vai kaut kas, kas mēģina sazināties, tāpēc es mēģināju rīkoties atbilstoši tam, ko tas man kliedza. Es gan īsti neatceros, vai man kaut kas no tā visa sanāca, bet, manuprāt, galvenais bija atzīt šo saziņu, jo tajā laikā tas manī kaut ko atvēra.

Daudzi cilvēki man ir stāstījuši, ka ir piedzīvojuši tādu pašu kliegšanu no automašīnas aizmugurējā sēdekļa vai kaut kur tiem no aizmugures. Es domāju, ka sākumā tas izklausās kā sauciens, jo tas pirmais ir kā tāda plīvura caurduršana, jo mēs neesam pieraduši to dzirdēt. Viņi pastāvīgi ar mums runā, bet mēs neklausāmies. Kad šis plīvurs ir caurdurts un mēs to esam atzinuši, tas ir kā smalka skaņa vai apzināšanās. Es varu jums ar pārliecību teikt, ka lielākā daļa to dzird, taču, tā kā tas ir tik neikdienišķi un neparasti, viņi domā, ka tās ir viņu pašu domas. Jūs pamanīsiet, ka, uzdodot jautājumu, jūs dzirdat atbildi. Lielākā daļa no mums domā, ka tie esam mēs paši, tāpēc mēs to neuztveram kā pareizu vai atbilstošu informāciju. Mums ir grūti noticēt, ka atbildes patiešām varētu būt mūsos pašos. Dažās nākamajās nodaļās es jums parādīšu, kā jūs varat to darīt, lai tiešām iegūtu atbildes. Jums vienkārši tam ir jātic.

Turpinot iesākto, kad es uzdevu jautājumus, sākumā saņēmu ļoti vienkāršas, pārsvarā viena vārda atbildes. Tā kā es esmu modrs cilvēks, nolēmu, ka vēlos zināt, kurš vai kas ir tas, ko es dzirdu. Kopš tā laika esmu atklājusi, ka tas ir ļoti normāls solis šo spēju attīstībā. Es uzskatu, ka tas ir ļoti cilvēciski un palīdz mums pašiem saprast,