Apkopējs, 2. nodaļa "Lēciens"

By Inger Gammelgaard Madsen

"Rolands Benito, kurš strādā Neatkarīgajā policijas pārkāpumu izskatīšanas nodaļā, ir nosūtīts kopā ar kolēģi nopratināt divus policistus, kuri atsaukušies uz izsaukumu. Kāds cietuma apsargs izlec pa logu no ceturtā stāva tieši tajā brīdī, kad ierodas abi policisti, atsaucoties uz sūdzību par skaļu mūziku no viņa dzīvokļa. Sākotnēji šis gadījums neizraisa nekādas aizdomas, bet, kad atklājas, ka cietuma apsargs ir Rolanda mazmeitas labākās skolas laiku draudzenes tēvs, viņu sasniedz baumas, ka cietumā, kurā viņš agrāk strādāja, ir gājis bojā ieslodzītais un ka cietuma apsargs juties apdraudēts un izsekots. Vai ir iespējams, ka tā nemaz nebija pašnāvība? Anne Larsena, „TV2 East Jutland" reportiere, arī veido stāstu par bojāgājušajiem. Izpētes laikā viņa atklāj vēl vienu nāves gadījumu; tā ir aizstāvības advokāte, kura ir gājusi bojā autoavārijā. Viņa atklāj, ka visi bojāgājušie ir saistīti ar kādu ieslodzīto, bērnu slepkavu Patriku Aspu, kurš izcieš mūža ieslodzījumu par savas nepilngadīgās meitas nogalināšanu un kurš ir ieslodzīts tajā pašā cietumā, kurā strādāja mirušais cietuma apsargs.

""Apkopējs"" ir krimināla drāma sešās nodaļās.
"

• Language: Latviešu valoda
• Publisher: SAGA Egmont
• Release date: Sep 2, 2019
• ISBN: 9788726231519

Book preview

purchaser.

Apkopējs

2. nodaļa

Lēciens

Saule jau bija uzlēkusi, kad Rolands Benito un Mārks Heldbjergs brauca no Horsensas atpakaļ uz NPPIN galveno mītni, kas atradās laukumā pie centrālās vilcienu stacijas Orhūsā.

Šķiet, ka šī būs viena no vieglajām lietām. Manuprāt, tajā nav nekādu pārkāpumu. Izskatās, ka neviens no abiem policistiem nav iesaistīts šajā nāves gadījumā. Mārks sacīja, salauzdams klusumu, kas bija iestājies, kopš viņi bija pametuši ēku, kurā cietuma apsargs Jūliuss Hābekosts bija izdarījis pašnāvību, izlecot pa ceturtā stāva logu.

Varbūt mums vajadzētu izteikt nelielu aizrādījumu par to, ka Džordžs Māršs bija ļāvis Leifam Skovbijam ieiet dzīvoklī, kamēr pats turpināja sarunāties kāpņu telpā ar kaimiņieni — kundzi, kura bija sūdzējusies par troksni.

Mārks gurdi pasmaidīja.

Nav jau nemaz tik viegli tikt no viņas vaļā, kad viņa sāk runāt. To varējām izbaudīt arī mēs paši.

Arī Rolands pasmaidīja. Kaimiņiene, jau gandrīz 80 gadus vecā atraitne Asta Bērnta, bija vienreizēja personība. Viņa izskatījās, it kā būtu izkāpusi no klasiskā TV seriāla Matador, lai gan viņš nespēja izlemt, kurai no pavecākajām kundzītēm viņa līdzinājās visvairāk. Iespējams, viņam šī sajūta bija radusies vienkārši viņas mājas iekārtojuma dēļ, jo viņas māja bija iekārtota kā seriālā ar krāsainām tapetēm un smagiem aizkariem, kas bija pēdējais modes kliedziens 1930. gadā, kad seriāls tika filmēts.

Viņa vairākas reizes bija norādījusi, ka noteikti nav viegli aizkaitināma un ka parasti viņa nezvana policijai trokšņa dēļ, bet šoreiz viņai bija šķitis, ka kāds ir iekļuvis nelaimē. Kaut kas esot nokritis uz grīdas un saplīsis, un neviens nebija atsaucies, kad viņa bija klauvējusi pie Jūliusa Hābekosta durvīm, bet viņa nebija dzirdējusi kādu nākam vai ejam. Policisti bija viņai izstāstījuši, ka viņas kaimiņš izlēcis pa logu un miris notikuma vietā. Viņa bija viņu labākā lieciniece, jo visu laiku bija elpojusi saviem kaimiņiem pakausī. Izņemot brīdi, kad Leifs Skovbijs iekļuva dzīvoklī, izgāžot durvis, ko viņš paveica viens pats.

Es prātoju, vai viņa mums meloja par troksni. Neizskatījās, ka dzīvoklī kaut kas būtu apgāzies vai saplīsis. Nemaz neizskatījās, ka dzīvoklī būtu tāda nekārtība, kā viņa stāstīja. Abi policisti apstiprināja, ka visā dzīvoklī valdīja pilnīga kārtība, teica Mārks, paberzēdams vienu aci.

Rolands juta, ka miega vīriņš dara savu arī ar viņa acīm.

"Arī mani