Gruzdošā vainas apziņa — 1. nodaļa

By Inger Gammelgaard Madsen

Kādā vēlā marta vakarā kāds autovadītājs nāvējoši notriec Centrālās un Rietumjitlandes policijas policistu Juhanu Boji viņa mājas priekšā un atstāj notikuma vietu. Bojāgājušā priekšnieks Aksels Borgs ir viens no pirmajiem, kas ierodas nozieguma vietā, un tur viņš apjauš, cik nežēlīga bijusi šī slepkavība. Juhana Bojes deviņgadīgais dēls pastāsta, ka ir redzējis automašīnu un vadītāju, turklāt apgalvo, ka automašīnu vadījis policists. Vai tas ir zēna spilgtās iztēles auglis? Kad dēla stāstīto apstiprina novērošanas kameru ieraksti, lietā tiek iesaistīts Neatkarīgās policijas pārkāpumu izmeklēšanas nodaļas izmeklētājs Rolando Benito. Vai kādam no Juhana kolēģiem bija motīvs paveikt šo šausminošo slepkavību?

• Language: Latviešu valoda
• Publisher: SAGA Egmont
• Release date: Sep 2, 2019
• ISBN: 9788726231595

Book preview

purchaser.

Gruzdošā vainas apziņa

1. nodaļa

Viņš noslāpēja automašīnas dzinēju, un garāžā iestājās klusums. Vienīgā skaņa bija viņa nedabiski straujā elpošana.

Viņam iebraucot, automašīnas lukturi bija izgaismojuši darba galdu. Acīmredzot Lūkass atkal bija darbojies pie putnu būra un nebija pēc sevis sakopis. Visur mētājās zāģskaidas, turklāt zāģis nebija piekārts savā vietā blakus citiem darbarīkiem pie sienas. Varēja noprast, ka dēls jau atkal bija atmetis darbam ar roku. Viņš mazliet nopriecājās, ka dēls ir vismaz mēģinājis, nevis tikai sēdējis pie televizora vai datora. Deviņgadīgiem zēniem jābūt aktīviem, taču viņam, atšķirībā no Mīas, kura divreiz nedēļā apmeklēja rokasbumbas treniņus, sports nepavisam nepatika. Protams, Mīa bija dažus gadus vecāka, tādēļ, iespējams, viss mainīsies, kad zēns paaugsies.

Viņu kaitināja, ka dēls necentās ieklausīties norādījumos un nebija no tēva mantojis pirkstu veiklību un kārtības izjūtu. Viņi bija kopā uz sienām apvilkuši visu darbarīku kontūras, tādēļ atrast zāģim tā īsto vietu bija viegli. Skābes līmenis kuņģī palielinājās, un sirds sāka sisties straujāk.

Viņš atgāzās sēdeklī un turēja rokas uz stūres tā, it kā joprojām vadītu automašīnu, aizvēra acis un centās aizdzīt aizkaitinājumu un dusmas. Zāģis nebija īstā problēma. Tāpat arī ne nekārtība un ne Lūkass.

Problēma bija viņš pats — viņa šaubas un nepareizie lēmumi. Varbūt toreiz nekas nebūtu noticis, ja viņš būtu saņēmis drosmi un izstāstījis visu Alisei. Viņš jau kādu laiku juta viņas aizdomas. Viņš tās manīja ikreiz, kad aizkavējās darbā vai paziņoja par konferenci ārzemēs. Viņa zināja, bet neko neteica. Vai tiešām viņa viņu mīlēja tik stipri? Vai arī domāja, ka nevar dabūt citu, labāku? Viņa bija skaista sieviete un varēja dabūt jebkuru vīrieti, kuru vēlējās.

Viņš atvēra acis un blenza tumsā. Iedomājoties Alisi kopā ar citu vīrieti, viņu pārņēma sveloša greizsirdība. Tas vien pierādīja, cik ļoti nicināms viņš bija. Viņam nebija tiesību tā justies, tāpat arī viņam nebija tiesību uz atvieglojumu, ko viņš sajuta, pabraucot garām mājai un redzot, ka gaismas ir izslēgtas — tātad Alise un bērni jau gulēja. Protams, ka gulēja. Bērniem rīt agri jāceļas un jādodas uz skolu, bet Alisei slimnīcā bija