Vai mans priekšnieks ir bērns?: Transakciju analīze kā instruments ar darbu saistītu konfliktu izpētei un risināšanai

By Stefano Calicchio

Kāpēc cilvēki darbā uzvedas noteiktā veidā? Kāda ir viņu motivācija? Vai pastāv metodoloģiska pieeja, ko var izmantot, lai noteiktu dažādu indivīdu attieksmi un rīcību korporatīvajās organizācijās, lai tos pārvaldītu tā, lai veicinātu abpusēji izdevīgas un sinerģiskas situācijas? Transakciju analīzes teorētiskais modelis tika izveidots, lai atbildētu uz šādiem jautājumiem, t. i., lai piedāvātu operatīvu pielietojumu dažiem galvenajiem atklājumiem, kas pieder dinamiskajai psiholoģijai, un ar to saistītajiem mūsu psihes funkcionēšanas mehānismiem. Šajā operatīvajā rokasgrāmatā ir izskaidrots, kā labāk izprast, kādas motivācijas virza cilvēkus pieņemt lēmumus darbā, kādas ir relatīvās eksistenciālās pozīcijas un kā veidojas konstruktīvas vai destruktīvas spēles, kas neizbēgami notiek uzņēmumos. Galīgais mērķis ir sniegt ne tikai praktiskus rīkus problemātisku un neērtu situāciju risināšanai, bet arī reālu līdzekli savas karjeras un plašākā nozīmē - cilvēkresursu vadības pilnveidošanai.
 

• Language: Latviešu valoda
• Publisher: Stefano Calicchio
• Release date: Jul 11, 2021
• ISBN: 9791220825948

Book preview

Priekšvārds

Cik reizes esat saskāries ar kolēģa neracionālo bērnišķību, priekšnieka pārmērīgo stingrību vai vadītāja tālredzības trūkumu? Vai esat kādreiz domājuši: Mans priekšnieks vai kolēģis ir kā bērns? Tās ir īstas klišejas, kuras jums noteikti nebūtu grūti papildināt ar savu personīgo repertuāru; taču svarīgāk ir tas, ka realitāte var nebūt tik tālu no tikko aprakstītā. Patiesībā psiholoģijā pastāv strāvojums, kas ir nolēmis pētīt indivīdu personību un to, kā viņi attiecas pret citiem, postulējot vecāka, pieaugušā un bērna esamību katrā no mums. Šo tēmu sauc par transakcionālo analīzi, un tā būs šīs grāmatas uzmanības centrā.

Pašreizējā situācijā, ko raksturo nepārtraukta ekonomiskā un sociālā krīze, tās sekas ir regresīvi ietekmējušas daudzas korporatīvās organizācijas, radot apstākļus organizatorisko traucējumu un citu disfunkcionālu parādību saasināšanai. Stress, izdegšana, mobings, demotivācija, arodbiedrību konflikti, sadarbības grūtības un nesaprašanās ir saasinājušās, jo kopumā trūkst ticības nākotnei un kopīga sociālā projekta.

Šajā satraucošajā kontekstā būtisku pretlīdzekli ražošanas un sociālās struktūras sabrukumam var rast, pievēršot jaunu uzmanību cilvēkkapitālam un attiecību prasmju un iemaņu attīstīšanai, kas saistītas ar darba pasauli, attiecību pārvaldības jomu un iekšējo un ārējo komunikāciju, kas raksturīga jebkurai saimnieciskajai vienībai, sākot no maziem uzņēmumiem līdz lielām organizācijām.

Šādā mūsu ekonomikas vēstures periodā, kāds tikko aprakstīts, ir steidzami nepieciešams no jauna atklāt un pilnveidot tos jēdzienus un praksi, kas pieder pie zinātniskās psiholoģijas jomas un kas var palīdzēt pārvaldīt lielo pārmaiņu situāciju, ar kuru mēs saskaramies. Transakciju analīzei piemīt visas nepieciešamās īpašības, lai atbalstītu cilvēkus līdz šim minēto regresīvo seku pārvaldībā darba pasaulē, apzinoties savus lēmumu pieņemšanas mehānismus, ego stāvokļus, kas raksturo dažādas individuālās attieksmes, un psiholoģiskās spēles, kas neapzināti tiek izspēlētas stresa situācijās.

Transakciju analīzes izpēte ļauj cilvēkiem labāk izprast, kas viņus motivē pieņemt noteiktus lēmumus darbā, kādas ir viņu eksistenciālās pozīcijas un kādas konstruktīvas vai destruktīvas spēles neizbēgami tiek izspēlētas uzņēmumos. Organizāciju dzīve lielā mērā ir atkarīga no to indivīdu darba un personīgajām izvēlēm, kuri tās veido. Teorija, ko pirms daudziem gadiem izstrādāja Ēriks Berns (Eric Berne), var palīdzēt atsevišķiem darbiniekiem izprast citus un izdarīt labākas izvēles, atgriežot darba pieredzei autentiskāku subjektīvo un personisko dimensiju, kā arī atbrīvojot cilvēkus no neizbēgamības loģikas, kas var būt raksturīga katram krīzes un pārmaiņu periodam.

TERMINU GLOSĀRIJS

A = vecāks

B = pieaugušais

C = bērns

TRANSAKCIJU ANALĪZES METODOLOĢISKIE PAMATI DARBA KONTEKSTĀ.

Ievads

Kāpēc cilvēki darbā uzvedas noteiktā veidā? Kāda ir viņu motivācija? Vai pastāv metodoloģiska pieeja, ko var izmantot, lai noteiktu dažādu indivīdu attieksmi un rīcību korporatīvajās organizācijās, lai tos vadītu tā, lai veicinātu abpusēji izdevīgas un sinerģiskas situācijas? Transakciju analīzes teorētiskais modelis tika izveidots, lai atbildētu uz šādiem jautājumiem, t. i., lai piedāvātu operatīvu pielietojumu dažiem galvenajiem atklājumiem, kas pieder dinamiskajai psiholoģijai, un ar to saistītajiem mūsu psihes funkcionēšanas mehānismiem.

Lai tas izdotos, šī aizraujošā studiju joma paredz, ka ir iespējams mainīt mūsu iespējas saprast un mijiedarboties ar citiem, apzinoties savu eksistenciālo pozīciju, kā arī attiecības starp dažādām personības dinamikām: vecāku, pieaugušo un bērnu. Trīs ego stadijas pārmaiņus pārņem kontroli pār indivīda kognitīvajiem stāvokļiem dienas gaitā, radot transakcionālo fenomenoloģiju.

Apzinoties šo pieņēmumu, kļūst skaidrs, ka iespējas pārvaldīt daudzās sarežģītās situācijas, kas raksturo cilvēku attiecības mūsdienu organizācijās, nav atkarīgas (tikai vai obligāti) no autoritārām spējām dominēt pār citiem, bet gan no autoritātes, kas izriet no sevis paša izpratnes un spējas pareizi lasīt situācijas, kurās cilvēks darbojas. Vadoties pēc šī principa, transakcionālā analīze cilvēkus virza uz neērtu darba situāciju vadību, personisko un starppersonu ierobežojumu pieņemšanu, cilvēkkapitāla potenciāla atzīšanu un pozitīvu attiecību, kas laika gaitā spēj sevi izkopt, īstenošanu.

Saskaņā ar šo priekšnoteikumu (atteikšanās no sarunu biedra dominēšanas un varas meklējumiem par labu emocionālās inteliģences un asertivitātes attīstīšanai) var īstenot mērķi, kura dēļ Ēriks Berns nolēma dot dzīvību subjektam: likt cilvēkiem un organizācijām, kurās viņi piedalās, attīstīties, pamatojoties uz savstarpēju apmaiņu un uzlabošanos.

Ņemot vērā iepriekš minētos pieņēmumus, transakciju analīze jau ir pierādījusi savu spēju kļūt par pragmatisku konfliktu pārvaldības un risināšanas instrumentu, ko var izmantot jebkurš korporatīvās organizācijas loceklis neatkarīgi no viņa/viņas lomas vai amata. Kā būs iespējams novērot šajā pētījuma un izstrādes darbā aplūkotajās gadījumu vēsturēs un piemēros, labākie rezultāti šīs metodoloģijas pielietošanā vienmēr ir sasniegti grupu līmenī gan korporatīvajā, gan terapeitiskajā jomā (kur patiesībā tika pieredzēti tās aizsākumi).

Lai liktu pamatus šim pētnieciskajam darbam, turpmāk uzskaitīti vairāki punkti, kas tiks aplūkoti šīs diskusijas gaitā.