Pulksteņmeistars: Novelete (Latvijas izdevums) (Latvian Edition)

By Anna Erishkigal

— Pajautā, kā tu vari laimēt vienu stundu laika —
.
Marijai Vintersai ir daudz lielākas problēmas nekā viņas pulksteņa apstāšanās uz plkst. 15:57. Atnesot savu pulksteni pie laipna meistara, viņa uzzina, ka ir ieguvusi savdabīgu balvu - iespēju izdzīvot vēlreiz vienu stundu no savas dzīves. Bet Liktenim ir stingri noteikumi par pagātnes aizskaršanu, ieskaitot brīdinājumu, ka viņa nedrīkst izveidot laika paradoksu. Vai Marija spēs samierināties ar pieļauto kļūdu, ko viņa visvairāk nožēlo?
.
"Īsa, trāpīga lasāmviela par tēmu no norvēģu mitoloģijas. Laiks ir dāvana un dažreiz - pēdējā iespēja..." —Deils Amideis, autors
.
"Tas ir ļoti aizkustinošs un dramatisks stāsts... ja mums būtu iespēja izmainīt savu pagātni, vai mēs to darītu?” —Lasītāja atsauksme
.
"Iegūt iespēju izlabot jūsu visdziļāko nožēlu ir viena iespēja no miljona!" —Lasītāja atsauksme
.
Ja nu tu varētu to izdzīvot vēlreiz?
*
Latviešu valoda, Latviešu grāmatas, Latviešu romāni, latviešu romantika, Latvian language

• Language: Latviešu valoda
• Publisher: Seraphim Press
• Release date: Oct 10, 2017
• ISBN: 9781943036554

Anna Erishkigal

Anna Erishkigal is an attorney who writes fantasy fiction under a pen-name so her colleagues don't question whether her legal pleadings are fantasy fiction as well. Much of law, it turns out, -is- fantasy fiction. Lawyers just prefer to call it 'zealously representing your client.'.Seeing the dark underbelly of life makes for some interesting fictional characters. The kind you either want to incarcerate, or run home and write about. In fiction, you can fudge facts without worrying too much about the truth. In legal pleadings, if your client lies to you, you look stupid in front of the judge..At least in fiction, if a character becomes troublesome, you can always kill them off.

Book preview

PULKSTEŅMEISTARS

(Novelete)

Anna Erishkigal

.

Izdevums latviešu valodā

Copyright 2014, 2017

Visas tiesības aizsargātas

Kopsavilkums

— Pajautā, kā tu vari laimēt vienu stundu laika —

.

Marijai Vintersai ir daudz lielākas problēmas nekā viņas pulksteņa apstāšanās uz plkst. 15:57. Atnesot savu pulksteni pie laipna meistara, viņa uzzina, ka ir ieguvusi savdabīgu balvu - iespēju izdzīvot vēlreiz vienu stundu no savas dzīves. Bet Liktenim ir stingri noteikumi par pagātnes aizskaršanu, ieskaitot brīdinājumu, ka viņa nedrīkst izveidot laika paradoksu. Vai Marija spēs samierināties ar pieļauto kļūdu, ko viņa visvairāk nožēlo?

.

"Īsa, trāpīga lasāmviela par tēmu no norvēģu mitoloģijas. Laiks ir dāvana un dažreiz - pēdējā iespēja..." —Deils Amideis, autors

.

"Tas ir ļoti aizkustinošs un dramatisks stāsts... ja mums būtu iespēja izmainīt savu pagātni, vai mēs to darītu?" —Lasītāja atsauksme

.

"Iegūt iespēju izlabot jūsu visdziļāko nožēlu ir viena iespēja no miljona!" —Lasītāja atsauksme

.

Ja nu tu varētu to izdzīvot vēlreiz?

Satura rādītājs

Kopsavilkums

Satura rādītājs

Veltījums

Marijas ceļojums

1. nodaļa

2. nodaļa

3. nodaļa

4. nodaļa

5. nodaļa

6. nodaļa

Nornas, Autors H.L.M.

Nornas

Lūdzu, īsu brīdi jūsu laika...

Pievienojieties manai lasītāju grupai

Priekšskatījums: Gotiskais Ziemassvētku eņģelis

Par autori

Par tulkotāju

Citas grāmatas

Autortiesības

Veltījums

Es veltu šo grāmatu savam tēvocim Hūbertam, jaukam cilvēkam, kurš veltīja visu savu dzīvi nelielu, nozīmīgu lietu uzkopšanai. Mēs visi esam pārliecināti, ka paradīzē viss ritēs gludi, ja tu būsi tur, lai ieeļļotu zobratus.

Marijas ceļojums

1. nodaļa

Pulkstenis apstājās uz plkst. 15:57 trešdien, 29. janvārī. Tā bija parasta diena, pilna satraukumu par to, vai es paspēšu nokļūt līdz bibliotēkai otrā upes pusē, lai pabeigtu kursa darbu. Man nebija īpašas zaudējuma sajūtas vai lielu baiļu, jo es dzīvoju ar šīm divām emocijām visu savu dzīvi. Tikai sajūta, ka pēkšņi man izbeidzās laiks. Droši vien es ieskatījos šajā pulkstenī vēl vismaz divdesmit reizes, pirms es sapratu, ka pulkstenis uz sienas bija pārvietojies uz nākotni, bet pulkstenis uz manas rokas palika iestrēdzis uz plkst. 15:57.

Es skatījos ārā pa logu, kā autobuss pabrauca garām tekstilmateriālu rūpnīcām, kas cēlās virs Bordinghausa parka kā milzīga, sarkanu ķieģeļu citadele. Tumši zaļš, sniega segas pārklāts paviljons stāvēja pamests, maigām lāstekām mirdzot režģī, gluži kā eņģeļa asaras. Džošs aizveda mani uz turieni tikai vienu reizi, lai noklausītos bezmaksas koncertu, kad vēl bija pietiekami silts, lai varētu sēdēt ārā. Es noliku dūri uz savām krūtīm un piespiedu sevi paskatīties cauri pretējās puses logam, izliekoties ieinteresēta, lai vecais vjetnamietis, kurš sēdēja pāri ielai, neiedomātos, ka es uz viņu skatos.

Autobuss pagriezās ap stūri, garām trīsstāvu pansionātu rindai, kas izskatījās gaužām neiederīga pilsētā, kas tagad sastāv no veikaliem un biroja telpām. Rūpnieciskās revolūcijas laikā visas sieviešu paaudzes bija pametušas savas saimniecības, lai sāktu strādāt tekstilrūpnīcās tāpat, kā šodien jaunieši pamet savas mazās pilsēteles, lai apmeklētu augstskolu, kura atrodas upes otrā krastā. Iepriekš, gluži kā tagad darbavietas atradās lielās ķieģeļu ēkās, kas izvietotas gar kanāliem. Tikai mūsdienās šajās rūpnīcās neražo vairs tekstilmateriālus, bet gan vieta ierādīta jauno tehnoloģiju, zinātnes un inženierzinātņu profesiju pārstāvjiem.

Es spēlējos ar savu pulksteni, atgādinot sev, ka mans lēmums bija saprātīgs. Es biju ieradusies šajā pilsētā,