Nga Waituhi o Rehua

By Katerina Te Heikoko Mataira

This science fantasy novel in te reo Maori follows four teenagers living on Rehua, a planet settled after Earth is destroyed by ecological disasters and global war. The four raise hokio, giant mystical birds, which take them on flights to explore their new world. On one flight, they discover an island with another colony of people, and here, they are given a quest to interpret hieroglyphic messages drawn on cave walls. Deciphering these symbols leads them to appease the feared tipua wheke, a gargantuan octopus, and help the Turehu, fair-skinned sea fairies, who have discovered a way to return to Earth.

• Language: English
• Publisher: Huia Publishers
• Release date: Aug 26, 2013
• ISBN: 9781775500506

Book preview

I whakaputaina tuatahitia e Huia Publishers i te tau 2012

39 Pipitea Street, PO Box 17-335

Wellington, Aotearoa New Zealand

www.huia.co.nz

ISBN 978-1-77550-006-3 (print)

ISBN 978-1-77550-050-6 (epub)

ISBN 978-1-77550-059-9 (mobi)

Mana tārua i ngā kōrero © Katerina Te Heikōkō Mataira 2012

Nā Andrew Burdan ngā pikitia

Kua noho manatā tēnei pukapuka. Atu i ngā mahi pono e whakaaetia ana i raro i te Ture Manatā, pērā i te akoranga whaiaro, te rangahau, te arohaehae, te arotake rānei, kāore e whakaaetia kia tāia tētahi wāhanga ōna ahakoa te tukanga tā. Me mātua tono whakaae mai i te kaiwhakaputa.

Kei te pātengi raraunga o Te Puna Mātauranga o Aotearoa te whakarārangi o tēnei pukapuka.

I tāia me te ringa tautoko a

Ebook production 2012 by meBooks

Table of Contents

Front Cover

Title Page

Copyright

Ngā Whakapapa O Ngāti Rēhua

He Kupu Aumihi

He Kōrero Whakataki

RĔHUA

HŌKIO

MAUNGAROA

HOKINGAROA

NGĀ WHAKAPAPA O NGĀTI RĒHUA

Te Whānau ki Te Ora Whāingaroa

Kauhanganui: Timutimu, Toi, Rewa, Nāia, Herepō, Huihuia, Patuone, Mataora, Īhāia

Tikanga:

(t) = tāne

(w) = wahine

Te Whānau ki Maungaroa

Hei whakaatu ēnei rārangi i te hononga o ngā tāngata ki ngā hōkio me ngā mokomoko

Ko ngā Tūrehu nō Ngāti Rehutai

Hinekōrako (w)

Karuwai (t)

Ko Te Whānau a Ikatere

Ngūngū (t)

HE KUPU AUMIHI

Ko Katerina Te Heikōkō Mataira he wahine i heke mai i nga tātai rangatira o Ngāti Porou.

I whānau a Katerina i Tokomaru Bay i te tau 1932, ā, i tipu mai i Kariaka, pātata atu ana ki Ruatoria. Ko Erana Nika Kōrimete rāua ko Raniera Harrison ōna mātua. I haere a Katerina ki te kura tuatahi o Manutahi, i Ruatoria, kātahi ka haere atu ki te kura tuarua mō nga kōtiro, ki Hato Hōhepa, i Ahuriri. Mai i reira, i haere tika atu ki te Kāreti mō ngā Kura Māhita i Ardmore, ā, i whakaoti atu ki Dunedin i roto i ngā mahi toi, mahi-ā-ringa. Ko Junior Mataira tōna hoa rangatira, ā, e whitu ā rāua tamariki.

I tipu mai a Katerina i ngā rekereke o tōna matua, te tangata nā reira i whakatō te kōrero paki ki roto i a ia. Nā konei i whakahihiko te ngākau tuhi o Katerina, e puta nei āna pukapuka, hei kai-ā-whatu mā tātou, e hokia ai, e hokia ai. Kei āna tuhinga, i tukuna e Katerina ōna whakaaro kia rere arorangi, kāore he aukati, kāore he mutunga. Ka puta te tohunga me āna taonga.

I te tau 1975 ka puta te pukapuka tuatahi a Katerina, ko Te Ātea. He pakimaero ātea i tuhia ki te reo Māori, ā, he tuatahitanga tēnei mō tēnei tūmomo pukapuka. Rokohanga ko ngā mahi toi nā Para Matchitt. Me mīharo ki tēnei taonga, i hopukia ake rā e Katerina, kātahi ka wherawherahia mai e tōna hinengaro, kia tūtaki atu ai tātou ki nga mōrehu me ngā taiohi o Te Ātea. E whā nga pukapuka i tuhia e Katerina hei pakimaero. E kōrero ana mō ngā uri whakaheke a ngā mōrehu o roto i te pakiwaitara o Te Ātea. I roto i ēnei pukapuka hou, he taitamariki, ngā taiohi e pakeke haere ana, me ā rātou whakatau mo nga āhuatanga katoa i pā mai ki a rātou, i rerekē ai tō rātou ao mō ake tonu atu.

Hei konei ka kite tātou i te tino hōhonu o ōna whakaaro, te hiringa o ōna mahara, i roto i te reo i tino arohatia e ia. Ngā huarahi o tana reo kua haeretia, ko Te Ātaarangi tērā, ko Te Aho Matua tērā, ko Ngā Kura Kaupapa Māori ērā. Ā, ināianei, ko Ngā Waituhi o Rēhua e whai atu ana. Kua whakakotahitia i konei e Huia Publishers ngā pukapuka e whā - Rēhua, Hōkio, Maungaroa me Hokingaroa - i raro i tēnei taitara kotahi, Ngā Waituhi o Rēhua.

Nō reira, e te karangarua, moe mai i roto i te huihuinga o Rēhua.

Tilly Te Koingo Reedy

HE KŌRERO WHAKATAKI

Ahakoa i hua mai ngā kōrero o roto i te pukapuka nei i te puna waihanga o te kaituhi, me hoki whakamuri ki te tau 1975 mō te tīmatanga o tēnei kaupapa, arā, ki ngā wā e paku whakaoreore ana te ao Māori ki te āhua o te reo. I tae atu a Katerina Mataira ki tētahi hui i reira tētahi rōpū ka riro mā rātau e whiriwhiri, e whakatau i ngā kōrero ka whakaputahia mā ngā pukapuka o aua wā.

I reira i taua hui, tētahi tangata Pākehā, ā, he tangata pūmau ia ki ngā kaupapa pūtaiao. Nā, i roto i ngā whakawhitiwhiti korero, ka kī ake te Pākehā rā, ‘He aha te painga o te reo Māori mō tēnei ao? Nā te mea e kore e taea e te reo o te ao kōhatu te whakaputa i ngā whakaaro o nāianei’.

Ka kapohia e Katerina te tao kupu a te Pākehā, ā, ka hoki ia ki te kāinga ki te tuhi kōrero. Ko te pukapuka o Te Ātea tōna whakautu ki taua wero. He pakimaero ātea mā ngā tamariki i roto i ngā kura.

* * *

Me whakarāpopoto i konei ngā korero mō Te Ātea hei whāriki mō ngā kōrero o Ngā Waituhi o Rēhua.

Ko te wā tērā o te tīmatanga o te hemo o te ao. Kua pahore katoa a Papatūānuku. Korekore ana he mea e noho ana ki te mata o te whenua. Kua matemate katoa. Ka tahuri ētahi tāngata ki te kimi oranga mō rātou. I kuhu atu rātou ki raro i te whenua, ki te kōpū tonu o Papatūānuku. Ko ētahi o rātau he Māori. Ko ētahi he Mangu. Ko ētahi he Hainamana. ko ētahi he Pākehā. Ahakoa ōna rerekētanga, nā te noho tōpū ka kīia ai rātau he iwi kotahi.

Kua tohunga kē tēnei iwi ki ngā mahi hangarau, ā, kua noho ko rātou ngā mōrehu nā te mea e kore rātau e pāngia e te hihinga karihi. Heoi, i mātua mōhio te hunga nei ki ngā kino o te hihinga karihi, ā, ka whakaritea e rātau kia tonoa ā rātau tamariki ki te rangi ki ngā whetū kia ora ai rātau. Āhua 20 tau te roa o te haerenga nei. Nā, ka tahuri rātau ki te hanga waka ātea e rere ai ngā tamariki ki te ātea kia tau atu ki te whetū o Rēhua.

Ka wehe atu te waka ātea i Papatūānuku, e rere nei i tōna haere, kātahi ka tūkia e ngā toka ātea. Nā tērā āhuatanga ka roa ake te haerenga nei i tā rātau i whakaaro ai. Ka haere te wā, ka pau ngā kai. Me pēhea rātau e ora ai? Ā, i te mutunga ko te whakautu, me mate ētahi, kia ora tonu ētahi, hei aha, hei oranga mō te hunga tangata.

I runga o Papatūānuku, tērā tētahi tama ko Timu tōna ingoa, e moemoeā ana kei runga ia i taua waka ātea rā. Kua hoatu ia i tētahi ‘kōrero rorohiko’ e haere tonu ai te waka ātea. Engari anō te hunga i whakarērea ki runga o Papatūānuku, kua hangaia e rātau tētahi mihini whakatere waka ātea. Tōna tikanga ka tae tere atu rātau ki Rēhua, āhua torutoru wiki nei te roa, tērā i ngā tau 20 neke atu, a te waka ātea tuatahi rā.

Nā, ka rere te waka tuarua, ko Te Ātea-nui tōna ingoa. Ahakoa te roa o te haere ka tae pai atu ki te whetū o Rēhua. Nō te taunga atu ki reira, ka pōhiritia rātau e Timu me te iwi o te waka ātea tuatahi, kātahi ka takia ki te urupā ki te wāhi i reira ērā o rātau i mate atu, ‘kia ora ai te hunga tangata.’

Ā, ka huri ngā tau whitu tekau mā whā o te noho o ngā mōrehu ki te aorangi o Rēhua, ki te motu o Te Ora Whāingaroa, koia nei te tīmatanga o te pukapuka tuatahi o Ngā Waituhi o Rēhua.

1

Ka heke, ka heke

Kua pakaru atu i ngā kapua

Ka heke, ka heke

Kua kitea ngā moana

Ka heke, ka heke

Kua kitea ngā whenua

Ka heke, ka heke

Kua kitea ngā awa

Kua kitea ngā maunga

Kua kitea ngā ngahere

Ee . . . i . . . i

Taukuri e!

He whenua tino ātaahua!

E hia kē ngā wā kua rongo a Rākai me ōna hoa wharekura i taua kōrero, i mātakitaki hoki i ngā whakaahua i hopukina mai waho i te ātea. Aua āhua o te ao hou nei e kitea ai he moana tōna rahinga me te tinitini o ngā moutere. E mātakitaki anō nei rātau i te rorohiko matua o te wharekura, kātahi anō a Rākai ka tino mārama, ka tino mīharo hoki ki taua wā. Koia te wā i tau ai te waka ātea o ngā tīpuna ki tō rātau aorangi o Rēhua.

‘Rākai … kua rite koe mō ngā whakamātautau?’ Ko te reo tērā o Koro Timutimu.

‘Āe, kua rite ahau,’ te whakautu a Rākai.

‘Kāti, haramai, haere tāua ki waho noho ai.’

I raro o ngā rākau o waho, pai te tiro atu ki te whenua e toro atu ana ki te moana me te titiro hoki ki te waka ātea nāna i kawe mai ngā tīpuna ki Rēhua, e noho tonu nei hei kāinga, hei whakaruruhau, hei wharekura hoki mō te hapū. Ka tika hoki! Kīhai taua waka mō te rere anō, kāore hoki he hinu hei whāngai i ōna pūrere, engari e ora tonu ana ōna rorohiko nā te mea nō ngā hihi o te rā me te pupuhi o te hau te ngao.

Nō nakuanei tonu ka hokihoki mai ngā whānau ki te Poho o Rēhua, te ingoa hou i tapaina ki te waka ātea i tōna taunga ki Rēhua. Koia tēnei te tauranga tuatahi, te kāinga tuatahi, te pūtahi o ngā mahi katoa a Ngāti Rēhua i runga i tō rātau moutere i tapaina e rātau ko Te Ora Whāingaroa.

Mō te rahinga o te tau, he takahi whenua te mahi a te nuinga. Ko ngā kaumātua anake i noho mai ki te Poho o Rēhua. Kua tīmata nei te pupuhi o ngā hau makariri o te takurua, koia tēnei te wā mō te noho ngātahi, mō ngā huihui, mō ngā wānanga me te huaki o te wharekura mō ngā tamariki me te whare wānanga mō ngā pakeke. Pērā ki ō rātau tīpuna me ō rātau mātua ka riro mā ngā rorohiko ngā mahi whakaako. E mau tonu ana i roto i aua rorohiko ngā mātauranga e pā ana ki ngā wheako katoa o te hunga tangata me ngā kōrero nehe mō Papatūānuku, te ao i whakarērea e ngā tīpuna. Ahakoa he aha te marau e pīrangi ana te tauira ki te whai, e noho ana i roto i ngā rorohiko te katoa o ngā kōrero e pā ana ki taua kaupapa. Ka waihotia mā ngā tauira tonu e kōwhiri ngā kaupapa rangahau, kaupapa wānanga rānei hei whakakīkī i ngā whāruarua o ō rātau hinengaro.

Mō te whakatipuranga o Rākai mā ko Koro Timutimu te kaiuiui, te kaipatapatai, te kaiwhakautu pātai, otirā, ko ia te tohunga ruānuku. He whakamātautau anō hoki tāna mahi me te āta arataki i ngā tauira kia kaua e kotiti ngā whakaaro.

Kua noho nei rāua ki waho, kua paku whakaaro a Timutimu ki te tikanga i whakaae te katoa o te whānau hei kawe mā te katoa. Otirā, ko te tikanga o te huatahi, arā, ko te kotahi tamaiti ki te tokorua mātua. Ko ia tērā i moe ki a Hinepua, ka puta ko Mika. Ka moe a Mika ki a Huirama, ka puta ko Rākai, te tamaiti tāroaroa nei o te makawe mingimingi, kiri uriuri, whatu pango, kua eke ki tana takurua tekau mā toru.

Me ōna hoa hoki o tōna whakatipuranga, a Tamatea, te tama a Hārangi rāua ko Taukē; a Te Aomānia, te tamāhine a Whaitiri rāua ko Hinehou; me Tīpare, te tamāhine a Eru rāua ko Kōtuku. I whānau a Rākai rāua ko Tamatea i te tau 0060, heoi anō, ono tekau tau i muri mai i te taunga o te waka ātea ki Rēhua.

Nō te tau 0061 ka whānau mai a Te Aomānia rāua ko Tīpare. Aroha nui te katoa o te whānau ki ēnei tamariki nā te mea kāore he tamariki kē atu. Ko ēnei tokowhā anake.

‘I tau koutou ki whea haere ai?’ te pātai a Koro Timutimu, tana pīrangi rongo kōrero mō te takahi whenua a Rākai mā.

‘I whai mātau i te ākau.’

‘He aha ai?’

‘Ko te tino mahi ko te whakamātau i ngā kararehe me ngā otaota noho tata ki te ākau. Kikī pai ana ā mātau pukapuka i ā mātau tuhinga pikitia, kōrero hoki. Ākuanei ka whāngaihia aua tuhinga ki te rorohiko.’

‘Hei āwhea koutou ka whakapuaki i tā koutou mahi?’

‘Aua … kia mutu pea ngā mahi wetewete i aua mea katoa kia kitea he aha ngā mea pai hei kai, hei rōngā, he aha hoki te take o ia mea i roto i te taiao.’

‘Ko wai kei te mahi i ēnā mahi?’

‘Ko mātau katoa – heoi anō ka mahi i te taha o ō mātau mātua.’

‘Ka tino tatari ahau kia puta ā koutou kitenga me ngā pūrongo hoki. I kuhu koutou ki te wai?’

‘Kore rawa atu! I kōrero a Pāpā mō te matenga o ētahi o te whānau i roto i te waitai.’

‘Āe … kino rawa atu tēnā.’

‘I kōrero hoki ia mō te matenga o Kuia Hinepua.’ Waiwai ana ngā whatu o Rākai i tērā kōrero me te rere whakamuri hoki o ngā whakaaro o Timutimu ki taua wā.

‘Āe, e tama … e kore e wareware te matenga o tō kuia.’

‘E pai ana kia kōrero tāua mō tērā. Kī mai a Pāpā i reira koe, nā reira pai kē māhau e kōrero.’

‘Āe … e tika ana kia mōhio koe. Heoi anō … i tētahi o ā mātau takahi whenua o te raumati, e takahi ana mātau i ngā toka o te onepū i te kūrae o waho rā, ka hinga tētahi o ngā wāhine ki te wai. Ko tō tipuna wahine i tōna taha. Tere tonu tana peke atu ki te wai ki te tō mai i taua wahine … engari i mau rāua tahi. Tae rawa atu mātau ki te āwhina atu kua ngaro kē rāua. I ngana ahau ki te ruku atu engari i herea au e aku hoa. Ehara hoki tērā i te tuatahi o taua aituā.’

‘I mau i te aha, Koro?’

‘Aua … tae mai ki tēnei wā kāre tonu tātau i te mōhio. Ko te koropupū noa iho o te wai tā mātau i kite. Muri mai i tērā, ahakoa tā mātau tuku matira ki te wai me te makamaka mōunu atu kia kitea he aha e noho ana i roto i te moana … he koropupū anake i puta. Kāre e kore he tipua kei roto i te wai engari kāre anō tātau kia mōhio ki tōna āhua. I roto i te whitu tekau mā toru tau o te noho ki konei kāre anō taua tipua i whakaatu mai i a ia.’

‘Kāti, koina te take o ngā whakatūpato kia kaua mātau e tata atu ki te wai?’

‘Ehara ko koutou anake, e tama. Ko te katoa o te hapū anō hoki.’

I noho puku te tokorua nei mō tētahi wā poto, kātahi a Rākai ka kī, ‘He kino te kore mōhio nē rā, Koro?’

‘Āe, e tama … he kino rawa atu. Heoi anō, kāti mō tēnā. Ko tēwhea kaupapa kei te werowero i tō hinengaro i tēnei wā?’

‘Ko ngā rorohiko tonu me te tini o ngā kōrero kei reira e noho ana. I tēnei wā kei te whaiwhai ahau i ngā kōrero mō ngā waka ātea, me taku mīharo ki ngā mātua tīpuna. Tino ihumanea rātau!’

‘Tika tēnā.’

‘Ko ngā rorohiko, Koro … ka ora tonu rātau mō ake tonu?’

‘Ki taku mōhio … āe.’

‘E kore e pakaru tētahi wāhi o roto?’

‘E kore … nā te ngaro o te moni i kaha ai ngā tīpuna ki te hanga taputapu kore pakaru.’

‘Moni … he aha te moni?’

‘Koira te tino atua o ngā iwi katoa o Papatūānuku. Ahakoa he aha te mahi he utu tōna, arā, he moni taua utu. Koira te pūtake o ngā raru nui i pā ki ngā iwi, i pā hoki ki a Papatūānuku. Ka wehe atu rā ō tātau tīpuna ki te kōpū o Papatūānuku noho ai kīhai rātau i whakaae mā te moni ā rātau mahi e kawe. Nā tērā, i ngana rātau ki te waihanga taputapu kore pakaru pēnei ki ngā rorohiko me ngā pūrere tiaki i a tātau.’

‘E kore rawa atu e pakaru?’

‘Kore rawa atu. Mā te ngaro anake o te rā me te hau e raru ai.’

‘He aha ai?’

‘Nō te whiti o te rā me te pupuhi o te hau te hiko o ngā rorohiko me ngā pūrere.’

‘Kua mārama ahau ināianei.’

‘Kāti mō tēnā … he aha ngā kōrero mō ngā waka ātea kua mau i a koe?’

‘Mōhio ahau e rua ngā waka. Ko Te Ātea te tuatahi, ko Te Ātea-nui te tuarua.’

‘I haramai i whea?’

‘I haramai i te kōpū o Papatūānuku.’

‘He aha ai?’

‘I piro te ao.’

‘Nā te aha i piro ai?’

‘Nā ngā mahi tūkino a te tangata i te rangi, i te whenua, i te moana me ngā wai. Kua kite au i te take o tā tātau tikanga kia kaua e tūkinohia te āhua o tēnei ao me ngā mea katoa kei konei e noho ana, e tipu ana hoki.’

‘Ka pai Rākai … kua pakeke haere ō whakaaro. He mea nui tērā te tiaki i te ao nei. I roto i ō mahi rangahau he aha tāhau i kite mō te āhua o te tangata ki te tangata i runga i a Papatūānuku?’

‘He iwi hao te nuinga, Koro, he iwi whawhai hoki. Tae atu ki ngā tīpuna Māori he mea nui te pakanga. He mana nui hoki tō te toa. He aha rātau i pērā ai, Koro?’

‘He tino pātai tēnā e tama … engari kāre i a tāua te whakautu. Kia kaua hoki tātau e whakahē i ā rātau mahi. Koira ngā tikanga o tō rātau ao. E kī ana te kōrero e kore koe e mōhio ki te reka ina kore koe e mōhio ki te kawa. Pērā anō pea te rongomau … e kore e mōhiotia te rongomau mehemea kāre e mōhiotia te pakanga. Tērā pea nā tērā āhua o rātau i mauri oho ai ētahi o ngā tīpuna, ka tahuri ki te waihanga oranga hou.’

‘Pēnei i a tātau nei?’

‘Āe … pēnei i a tātau nei. He akoranga nui kei roto i ngā mahi a ngā tīpuna mō tātau.’

‘Āe, e Koro, kua mārama haere ki a au i takea mai i whea ētahi o ā tātau tikanga.’

‘Tino pai tēnā. Heoi anō, kāre e kore kei te pīrangi hoki koe ki ō mahi rangahau. Tēnā, hanake koe ka tuku mai i a Tīpare ki a au.’

2

Wehe atu ai a Rākai ka huri ngā whakaaro o Timutimu ki a Tīpare me tōna rerekētanga ki a Rākai. He tamaiti whakaaro roa a Rākai, māna tonu e whaiwhai ngā whakautu ki ana pātai. Hāunga a Tīpare … he kōtiro patapatai ki ngā tāngata katoa i ngā wā katoa. Ina pīrangi mōhio he aha te aha, kua pātai. Mōhio te koroua rā ko ngā manu me ngā kararehe te tino kaupapa rangahau a te kōtiro rā. Kāre e kore ka kaha tana uiui i a au me te mea nei ko au kē te tauira kei te whakamātautautia, te whakaaro o Timutimu.

E whakatata mai ana a Tīpare ka huri ngā whakaaro o te koroua rā ki tōna whakapapa me ōna tīpuna urukehu o te kiri tea me ngā makawe pākākā. Ka mihi mai a Tīpare ki a ia ka mihi atu hoki te koroheke rā ki a ia, ‘Tēnā koe Tīpare, te puhi urukehu o Ngāti Rēhua, e rere ana ō whakaaro ki whea i tēnei wā, he aha hoki tā tāua kaupapa matapaki hei whakaohooho i taku hinengaro kaumātua?’

He korimako tonu te rite o te kata mai a te kōtiro rā me tana kī, ‘Mōhio pai koe, Koro, kua roa ahau e rangahau ana i ngā kōrero me ngā whakaahua o ngā manu me ngā kararehe o Papatūānuku.’

‘Āe hoki, kua roa koe e whai ana i tēnā kaupapa. Nō reira, ki tāhau titiro he aha ngā ritenga me ngā rerekētanga o ngā manu o Papatūānuku me ngā manu o konei?’

‘Tino mīharo ahau ki ngā manu katoa o konei, o Papatūānuku hoki. Nui ngā rerekētanga engari nui anō ngā ritenga. Nui ngā manu kore rere o konei pērā ki ngā moa o Papatūānuku engari kāre he mea kaitā o konei. Kāre hoki he manu kai kiko o konei pērā ki te kāhu me te ruru. Whānau hēki ai ngā manu o reira, o konei hoki. Ko te heihei te manu tino rerekē ki a au, kāre hoki he manu pērā i konei. Koira tā rātau tino manu mō te kai me te whakawhānau hēki hei kai anō mā rātau. Waimarie tātau ki ngā moa o konei mō te whakawhānau hēki hei kai mā tātau.’

‘Tika tēnā. Kāti, he aha tō pātai tuatahi?’

‘Ki taku mōhio he kai tino reka ngā manu katoa ki ngā Māori o Aotearoa. He aha te take e kore nei tātau e kai i ngā manu? Hāunga taku kiriweti ki tērā mahi, kei te pīrangi mōhio tonu ahau he aha ai.’

‘He hinengaro koi tō te waha patapatai, e hine. Tika tonu kia pātai koe i tēnā pātai. Kei te mōhio koe, nā runga i te mahi patupatu i ngā manu o Papatūānuku hei kai, hei aha atu rānei, i tino ngarongaro ai ētahi pērā ki te moa me te huia. Engari, mō tātau, arā kē te tino take – kua kore ō tātau tinana e pai ki te kiko. Reka kē atu ki ō tātau tinana ngā huawhenua, huarākau, patapata kākano, natinati hoki. Mai i te wā i heke ngā tīpuna ki raro o te whenua noho ai, me te kore kararehe, manu rānei o reira, i ngana rātau ki te whakatipu kai. Tae mai ki konei kei te pērā tonu – he tikanga i puta i roto i te āhua o te wā. Mō tātau arā kē te tino tikanga, ko te whai koha ki ngā mea katoa o tēnei ao, kia kaua e tūkinohia, e whakarerekētia rānei. Kua mārama?’

‘Āe, e Koro, kia ora koe mō tēnā.’

‘He pātai anō?’

‘Āe, e Koro, mīharo pai ahau ki ngā kararehe o tērā ao, ko tāku kē … he aha te take kāre he kararehe o konei?’

‘E kī ana koe kāre he kararehe o konei?’

‘He mokomoko kei konei … maha ngā momo mokomoko engari kāre he kurī, he hōiho, me ērā momo kararehe.’

‘Ki ō whakaaro he aha i pēnei ai a konei?’

‘Aua … tērā pea nā te mea he moutere tēnei takiwā. Ka rite ki Aotearoa i te wā o ngā tīpuna … kāre he kararehe atu i te kiore, i te kurī rānei.’

‘Hāunga tēnā … nō wāhi kē te kiore, nē rā?’

‘Āe rā … he kararehe pea kei rāwāhi, Koro?’

‘Tērā pea … i tēnei wā kāre tātau i te mōhio.’

‘He aha ai Koro? Kāre anō ētahi o te hapū kia haere ki rāwāhi?’

‘I tō mātau taenga mai ki konei kaha te rapu a ngā pakeke i ngā āhua katoa o tēnei ao. Tamariki noa iho ahau i taua wā engari e mau pai ana ngā mahara ki ngā mahi whakarite waka hei whakawhiti i te moana. Maha tonu ngā waka i haere pērā, engari kāre tētahi mea kotahi o aua waka i hoki mai. Nā tērā, i whakaae te whānau me waiho tērā mahi. Koira te take kāre tonu tātau i te mōhio he aha kei tua o ngā moana.’

‘Kaha taku whakapono he kararehe kei tua o te moana rā. Koira pea te take kāre ngā kaitūhura i hoki mai. I kainga pea rātau.’

‘Ka tika pea tāhau, e hine.’

‘Tino kino taku pīrangi haere ki waho rā tirotiro haere ai, Koro. He mea tino hōhā ki a au taku mōhio ki ngā āhua o Papatūānuku engari kāre i te mōhio mō Rēhua.’

‘Rite tonu koe ki tō tipuna koroua. Ko ia tētahi i haere i runga i te waka tuatahi tonu …’

‘Āe, mōhio ahau … e ai ki ngā kōrero kīhai ia i hoki mai. Ahakoa, kāre tonu e ngaro taku pīrangi haere me te whakaaro tērā pea i ora tonu ētahi o rātau.’

‘Kia mau koe ki tēnā whakaaro, e hine. Mā wai e kī, mā wai e hua he aha kei mua i a koutou. Kia rite te wā tērā pea ka puta tētahi āhua e whai wāhi ai koe ki te tūhura i te ao nei.’

Ko Te Aomānia i tau mai ki a Timutimu i te wehenga atu o Tīpare, he pikitia i roto i ana ringaringa. ‘Titiro mai, Koro,’ tana kī, ‘nāku i tuhi ēnei pikitia mō ngā otaota rerekē e tipu ana i te taha o te moana. Pai tēnei hei kai, āhua totetote nei. Engari tēnei … kei te whakamātautau tonu māua ko Kui Herepō i tēnei. Ki tāna, tērā pea ka pai hei tae mō ngā mahi whatu kākahu a Māmā. Ko te tae, Koro, he kahurangi tino uriuri!’

‘Ka rawe, kōtiro.’

‘Me tēnei … titiro mai!’ He kete paku nei e whata ana i te hope o Te Aomānia, kikī tonu taua kete i te rau, me tana hoatu i tētahi ki a Timutimu. ‘Nā … kōrapurapuhia,’ tana kī.

I tuohu te koroua rā ki tana mahi kōrapurapu i taua rau kotahi, me te aha? He kakara tino reka i ahu mai ki ōna pongaihu. ‘Aiii … e hine! Ka rawe hoki!’

‘Anei anō ētahi rau māhau, Koro. Ka pai mō roto i tō urunga moe hei whakareka i ō moemoeā.’

Kāore he mahi uiui i tēnei kōtiro mō āna mahi. Kei a ia anō ngā tikanga o āna mahi te whakaaro o Timutimu me tana kore rata ki ngā tohutohu a ētahi atu.

‘Mōhio koe he aha atu, Koro?’

‘He aha?’

‘He hinu tō ngā hua o te rākau nei, he hinu rawe mō te kai me te pani tinana hoki. Tino harikoa māua ko Kui Herepō i kitea e mātau tēnei rākau. Ko te mate kē … ’

‘Auē … he aha te mate?’

‘Kotahi noa iho te rākau i kitea.’

‘Nē rā! Kāti … ki tō whakaaro me aha?’

I reira ka pakipaki a Te Aomānia i ōna ringa me tana kata mai ki a Timutimu, ‘Rua tekau ngā kākano kei roto i ō rātau ipu nāku i ono.’

‘Kei whea mai tēnā,’ tā Timutimu.

Ngaro atu ana a Te Aomānia āhua roa tonu a Timutimu e noho ana kātahi anō a Tamatea ka puta atu.

‘Aroha mai, Koro,’ tana kī, ‘kua roa ahau e rangahau ana i ngā kōrero mō ngā waka ātea e rua, engari kāre anō kia kitea he whakamārama mō ētahi o aku pātai.’

‘Kāti … he aha tāhau e rapu nā?’

‘E rua ngā waka ātea, e Koro, ko tēnei i tau nei ki Rēhua me tētahi atu. Te waka ātea tuatahi … kei whea kē tērā?’

‘Ki taku mōhio kei waho tonu rā, kei te ātea e pōteretere ana.’

‘E ai ki ngā pūrongo i kitea taua waka e te waka tuarua.’

‘Āe.’

‘I eke hoki ngā āpiha ki taua waka.’

‘Āe.’

‘Engari kāre he tāngata o roto.’

‘Tika tēnā.’

‘Engari nō te taunga mai o Te Ātea-nui ki Rēhua nei he tāngata i konei.’

‘He tino tika tēnā, ko rātau o te waka tuatahi aua tāngata me au hoki.’

‘Hika mā, Koro, mehemea kei runga rā tonu tō waka ātea, nā te aha koutou i tuku mai ki Rēhua nei?’

‘Ki taku mōhio, Tamatea, nā ngā rorohiko.’

Ka noho mai tērā kaupapa hei kōrerorero mā Tamatea mā i a rātau e noho tahi ana mō te kai o te rānui. Engari kāore tonu i roa kua hoki anō rātau ki tā rātau tino kaupapa, arā, ko te āhua o ngā whenua o Rēhua. ‘Kia pakeke au pīrangi haere au ki rāwāhi ki te tūhura i ngā whenua,’ te kī a Tīpare.

‘Me au hoki,’ tā Te Aomānia.

‘Ehara ko kōrua anake,’ tā Tamatea. ‘Ko au anō tērā e ngana ana ki te tūhura i ngā āhua o rāwāhi.’

‘Kāti, ko tātau katoa ēnā,’ te tāpiri atu a Rākai.

‘Ahakoa te kōrero a Koro Timutimu?’ te hua a Tīpare.

‘He aha te kōrero a Koro?’ Nā Tamatea te pātai.

‘O ngā waka i haere ki rāwāhi ki te tūhura haere kīhai tētahi i hoki mai. Ko taku tipuna tonu tētahi.’

‘Hāunga tēnā,’ tā Te Aomānia. ‘Ehara i te mea i matemate rātau. Tērā pea kei tētahi atu moutere e nohonoho ana.’

‘Tērā pea i pakaru ngā waka, e kore e taea te hoki mai,’ tā Tamatea.

‘I kainga rānei,’ tā Tīpare.

‘E te aha … he aha hoki kei waho rā?’ Ko Tamatea tērā.

‘He mokonui pea,’ tā Te Aomānia.

‘He tipua kai tangata pea, he taniwha rānei rātau kei roto i te moana.’ Nā Tīpare tērā.

‘Ehara … ko ngā hōkio tonu.’ Ko Rākai tērā e whakarongo ana ki ōna hoa kātahi anō ka kōrero.

Tumeke pai ōna hoa, ‘Ngā hōkio? He aha ēnā?’

‘Kāre anō koutou kia rongo ki ngā pakeke e kōrero ana mō ngā hōkio?’ te hua a Rākai.

‘Kāhore!’

‘E mōhio ana koe, Rākai?’ Nā Tamatea te pātai.

‘He rongo kōrero noa iho … engari e kī ana te kōrero koia tērā, he manu tino kaitā kei ngā maunga o rāwāhi e nohonoho ana.’

‘Nē rā!’ Kua tino whākanakana mai ngā whatu o te katoa engari kīhai a Te Aomānia i whakapono ki tērā kōrero.

‘E kī … e kī! Kāre anō tātau kia kite manu pēnā rawa te